Rīga karantīnas laikā

Godīgi sakot, mani pēc mēneša nebūšanas lielpilsētā notiekošais nepārsteidza. 

Rīdzinieki daudz vairāk nobijušies no vīrusa, pat darbdienās mazāk pārvietojas pilsētā. Tomēr šorīt braucot uz centru nācāc neievērot jaunos noteikumus un trolejbusā piesēst kādam blakus ignorējot aizlieguma zīmi - krustu uz sēdekļa. Cilvēku padaudz un bezkrusta sēdekļi praktiski aizņemti.

Tāpat ievēroju, ka trolejbusā praktiski visi ar obligātajiem no šodienas "uzpurņiem" - maskām. Tiesa, izkāpjot no transporta, tās ātri pazūd kabatās, rokassomiņās (piemēram, manējā).

Apkalpojošais personāls (vilcienā, aptiekā) gan mocās ar tiem "uzpurņiem". Neapskaužu. Ja aptiekas ir atvērtas apmeklētajiem rupji rēķinot 10 stundas dienā, tad vilciena pavadonim-kasierim tā diennakts maiņa ir krietni garāka. Vilciena sastāvs jau dienas garumā tiek dzenāts dažādos virzienos ar dažādu kilometru un stundu skaitu līdz galamērķim.

Arī cilvēku uz ielām galvaspilsētā vairāk, nekā manīju iepriekšējā reizē mēnesi atpakaļ. Varbūt šo faktu ietekmēja tas, ka iepriekš uz Rīgu atbraucu piektdienas vakarā un sestdienas vakarā braucu prom, bet šobrīt sanāk pirmdienas vakars - otrdienas vakars.

Tomēr rodas iespaids, ka lielās bailes no vīrusa sāk atkāpties un masveida histērija sāk noplakt par spīti masu saziņas līdzekļos kultivētajai baiļu stadijai. Galu galā laikam iestājusies pareizā sapratne, ka gripa, citas smagas kaites kā arī visādi citādi iepriekš neparedzēti negadījumi un notikumi Latvijā katru gadu paņem daudz vairāk dzīvību, nekā uz doto brīdi koronas vīruss. kura "darbības" intensitāti un sekas ļoti regulāri iepublisko daudzapmeklētajos feisbukos.

No iepubliskotajiem datiem ir skaidrs, ka Latvija koronas upuru skaita ziņā ir tuvāk saraksta apakšgalam, nevis augšgalam un šeit ir veselīgāka vide. Var jau būt, ka daudzi šo apstākli norakstīs uz darbībām, kas veiktas, lai mazinātu saslimstības iespējamību.

Tomēr. Varbūt tas izklausīsies nežēlīgi un nejauki, dabiskā izlase pastāv par spīti vakcīnām un jebkuriem citiem aizsardzības paņēmieniem. Izdzīvos un pat nesaslims tas, kuram stiprāka imūnsistēma un dzīvotgriba jau no dabas dota. Protams, jau no mazām dienām veiktie pasākumi imūnsistēmas nostiprināšanai un uzlabošanai ir tikai pluss pie Mātes dabas dotā pūra.
Varu tikai priecāties, ka mana dabas dotā imūnsistēma ir pietiekami stipra un noturīga, kā arī par to priecāties, ka mans dzīves moto laikam jau ir "kam lemts pakārties, tas nenoslīks".
 No visām bērnu infekcijas slimībām (nu, tām, ar kuram mana paaudze izslimoja jau pirmsskolas vecuma laikā apmeklējot bērnudārzus) esmu slimojusi tikai ar vējbakām pirmsskolas laikā un masaliņām 16 gadu vecumā. Viss pārējais pa lielo - saaukstēšanās ar klepu un iesnām, nedaudz paaugstinātu temperatūru.
Par vienīgo smago gadījumu rakstīju kaut kad iepriekš, kad biju "noķērusi" abpusējo plaušu karsoni pie kura gripa "noķēra" mani. Ij tad man šīm komplekta slimībām iesākumā bija nestandarta simptomi. Bet nu, tas tā. Izķepurojos, izdzīvoju un joprojām viss notiekās. Nenoliegšu ārstu darbu manis atlabšanas procesā, bet ja manai dzīvesdziņai būtu vienalga, tad arī ārsti pie labākās gribas neko nevarētu padarīt. Atbrīvošanas no kādas kaites par labu dzīvei taču vienmēr ir ārsta un pacienta labas gribas sadarbība. Ja šajā sadarbībā viena puse nepiedalās, otra var "stāvēt uz ausīm", bet rezultāts būs nulle un cilvēks miris.
Tik daudz sarakstīju, bet galvenā doma.
Mēs varam pieņemt visādus mērus un rīkoties visādi citādi apdomīgi, bet vīruss, ja ir izdomājis ko paņemt un aizvest debesīs, tad to viņš darīs neatkarīgi no metodēm, ar kurām mēs pret viņu cīnāmies. Varam tikai priecāties, ka mūsu mazā valstiņa nav koronas vīrusa prioritāte un mums kādi nebūt izdodas pa lielo izdzīvot šajā laikā.
Un pie viena izglītības sistēmā esošajiem - korona jums devusi papildus brīvo laiku (cik tad nu jūs pie tā kompja nosēžat virtuālās stundas novadot..... Nu nesmīdiniet apkārtējos). Izmantojiet nu pavasari un brīvo laiku tā, kā nu pienākas. 

Par filmu runājot

Vakar televīzijā noskatījos fragmentu no jaunajiem Zvaigžņu kariem, kas ir iepriekšējās sāgas rimeiks (laikam tā sauc filmu pēc vecākas filmas motīviem un gandrīz identisku sižetu). 

Mani īpaši neaizrāva. Stipri bija jūtama Lukasa sāgas scenārija klātbūtne kā arī no iepriekšējās sāgas aizņemto rekvizītu un tērpu klātbūtne. Tāda sajūta, ka autoriem pietrūka izdomas un talanta radīt ko savu.

Jo pat sižeta līnija tam fragmentam, ko noskatījos - mikslis no Lukasa sāgas vairākām sērijām.

Šo variantu, ja kāds kaut kur uzdursies, neiesaku. Lukasa sāgas 6-as pirmās sērijas bija uz urrā. (Un es nerunāju par to sviestu, kas tika uzņemts kā sāgas turpinājums.)

Par imigrantiem runājot.

Es par imigrantiem uzskatu ne tikai šurp sabraukušos ārzemniekus, bet ari no laukiem uz Rīgu sabēgušos. Jau no padomjlaikiem man tāds uzskats. It ka Rīgā būtu labāka un lētāka dzīve. Ne vella. Dzīvokļi dārgi, pārtika dārgāka nekā mazpilsētās. Padomju laikos pie visa vēl Rīgas iedzimtie paaudžu paaudzēs dzīvoja ne īsti piemērotos apstākļos, kamēr visi uz Rīgu saskrējušie (pat mūsu lauku bāleliņi) dabūja atvieglojumus un normālus dzīvokļus. Paši vien mūsējie sastāda to imigrantu vilni lielpilsētā un tad sūkstās, ka darbu nevar atrast u.tml. Tai pat laikā mazpilsētās un laukos pietrūkst darba roku. Kur te patriotisms un savas zemes mīlestība? Tik vien kā lozungos un klaigās.

Rasisms

Lai man piedod mani lasītāji, bet esmu rasiste. Ne klasiskajā izpausmē, nē. Mans rasisms izpaužas pret balto rasi. Pamatošu.

1. Balto cilvēku rase ir ka viens liels vīruss uz zemeslodes. Ar visām izslimotajām kaitēm, pret kurām tā ir kļuvusi imūna, tā ir praktiski letāli aplipinājusi visas citas rases, ar kurām sakārusies. Citreiz tīšām, citreiz ne, bet fakts paliek fakts.

2. Visus lokālos un globālos karus savas apdzīvotības teritorijā ir izraisījusi balto cilvēku rase reizēm šajos karos iejaucot citas rases. Un kari, kā zināms, ir stabils masu iznīcināšanas līdzeklis, kurš letalizē ne tikai cilvēkus, bet arī dabas vidi kara skartajā reģionā. Un dzīvā daba (kopumā augi un dzīvnieki) jau nu nekādi reizēm nespēj sevi aizstāvēt un iet bojā.

3. Es atbalstu tos, kuri saceļas pret balto cilvēku virskundzību un kārto savas lietas atbilstoši savām vajadzībām un videi, kurā dzīvo.

4. Pa manam, baltie cilvāki jāsadzen atpakaļ Eiropā, kura ir viņu dabiskā vide. Lai kasās tur un pārējos liek mierā ar saviem kašķiem.

Daži novērojumi

1. Ludzas ielas joprojām, par spīti karantīnai, darbdienās ir tik pat piepildītas, cik Rīgā brīvdienās. Kaarantīnas laika novērojums - uz ielam mazāk tedzami vīrieši, pat bomži ir mazāk jūtami. Vairāk pa ielām kursē sievietes uz veikaliem dodoties. Arī - ar zīdainiem ratiņos uz parku pastaigāties. Bērni arī ir redzami un tie nu atrod ar ko nodarboties par spīti nogrožotajiem rotaļu laukumiem. Un uz visiem 8000 iedzīvotājiem esmu dzirdējusi, ka tikai daži vieglā formā ir to nejauko vīrusu sastapuši. Maskas nēsā tikai retais. Tomēr tā 2vu metru distance tiek ievērota veikalos. 

2. Pagājušo sestdien biju Rīgā, uz kuru aizbraucu jau piektdienas vakarā. Sestdien bija jau sen veikts pieraksts pie ārsta, kuru neatcēla. Bija dažas papīru būsanas, kas jākārto uz vietas. Starpība ar Ludzu acīmredzama. Mašīnas, kā jau brīvdienā, maz, bet cilvēku.... Autoosta un Centrālās stacijas laukums cilvēku pilns. Arī ielas nebija īpaši tukšas no cilvēkiem. Un tad es nebrīnos, ka Rīgā slimo vairāk un smagāk, nekā ārpus tās.

Vēl drusku par karantīnām

Diezgan daudz ko par karantīnām uzrakstīju iepriekšējā rakstā. Tagad nedaudz paturpināšu šo tēmu.

Jā, cilveki mirst no koronas vīrusa, katru dienu tiek publiskots koronas upuru skaits. Tomēr, manuprāt, tas zināmā mērā ir izrauts no kopējā letālo gadījumu fona. Netiek dots skaits tam, cik cilvēku mirst no sitām, ar šo vīrusu nesaistītām kaitēm. Manuprāt, vismaz pie mums, citos gadījumos mirušo cilvēku skaits ļoti pārsniedz koronas vīrusa upuru skaitu. Kāpēc papildus koronas vīrusa upuru skaitam netiek dots arī citu gadījumu upuru skaits? Mēs taču visi esam tikai cilvēki un nomirt varam ne tikai no tā vīrusa, bet arī nokrītot no ķeblīša.

Kad pasaule cīnījas ar lepru, šīs slimības skartos izolēja no visas pasaules. Pārējie bez jebkādām globālām karantīnām dzīvoja un darbojās tālāk. Diemžēl man nav informācijas par to, vai šī slimība ir izskausta pilnībā un vai ir atrastas zāles pret to.

Nezinu, kādā līmenī ir izstrādātas zāles pret HIV saslimšanu. Zinu to, ka tā pieder pie STS slimību grupas. Ir tikai redzēta masīva veselīga seksa reklāma kurā tiek reklamēti visādi aizsarglīdzekļi, kas seksa laikā sargā no saslimšanas. Sakiet, cik cilvēku lieto šos aizsarglīdzekļus? Droši, ka maz.

Katru gadu ziemas periodā aktivizējas kārtējās gripas variācija. Iepriekšējā gada gripas variācijas vakcīna īsti neder jaunajai variācijai. Kāpēc šajā gadījumā netiek ieviesta globālā karantīna?

Protams, globālās karantīnas rezultāts būs veselāka sabiedrība. Bet. Bet būs kārtējā ekonomiskā krīze, jo daudzi uzņēmumi bailēs no šī vīrusa nedarbojas vispār. Tie, kuriem ir iespējas darboties attālināti - t.i. darbinieki strādā mājās un sazinās ar interneta saziņas pakalpojumu starpniecību - nu, šie uzņēmumi būs zināmā mērā vinnētāji, jo darba process neapstājas.

Un kāpēc visu Āfriku, Austrālijas aborigēnus un dadzas Amerikas pirmtautas īsti neskar šis vīruss? Varbūt tādēļ, ka šie cilvēki pašā pamatā necenšas komunicēt ar eiropiešiem, no kuriem tik daudz nelaimju ceļas....

Dažas domas par karantīnām

Tagad tieši ir laiks pasēdēt pie datora un padomāt par dzīvi un karantīnām. Jo koronas karantīnas laiks.

No dziļas bērnības, kad vēl gāju bērnudārzā, pietika tikai parādīties kādai no bērnībā pārslimojamajām bērnu infekcijas slimībām bernudārzu sledza uz karantīnu. Doma jau it ka laba, bet... Mes mammai bijām divi berni, no kuriem jaunākais slimoja ar visām bērnu slimībām pēc kartas, bet otram nekas trakāks par iesnām nelipa. Tas vēl laimes gadījums. Bet kā šajā gadījumā klājās daudzbērnu ģimenēm? Bērniem taču ir tendence komunicēt un kopīgi rotaļāties. Pie šādas karantīnas bērnu saslimstība ar visām tām slimībam ir neizbēgama par spīti karantīnai. Manā gadījumā - labi, ka mana imūnsistēma ir un bija stiprāka.

Pat gripu savos pāri pusgadsimta gados esmu "noķērusi" tikai vienu reizi. Pret gripu nepotējos, jo bezjēdzīgi - šī gada vakcīna nederēs nākamajam gadam. Gripai taču ir tendence mutēt.

Skolas gados, laikos, kad ziemas bija kā ziemas un daudz bargākas, nekā pēdējos 30 gados, bija nolikums, ka pie -25 grādi pēc Celsija skolasbērni paliek mājās un neiet uz skolu. Ārā taču stiprs sals. Uz pieaugušajiem šis punkts neattiecās - uz darbu bija jaiet pie jebkuriem mībusiem.

Lieki jautāt - vai skolasbērni bija tik saprātīgi un sēdēja mājās? Ārā taču slidotavas, meži slēpotājiem, kino ar jaunām filmām utt. Protams, ka skolasbērni izmantoja saviem ziemas priekiem uzdāvinātas papildus brīvdienas. Principā realitātē tās bija brīvdienas vairāk izglītības darbiniekiem - uz darbu nav jāiet, nav "jāgana" bars ar nemierpilniem bērniem.

Tagad, runājot par pēdējo gadu karantīnām, pie slimnīcās esošajiem dažādu slimību pacientiem nelaiž klāt apmeklētājus. Nedod die's, ka ienesīs vēl kādu papildus vīrusu. Bet vai kāds ir padomājis par to, kā saprātīgi dezinficēt tos pienesumus? Uz tiem taču arī var tupēt tie vīrusi. 

Un kā ir ar slimnīcas personālu šajos gadījumos? Vik pasargāti viņi paši ir no slimībām? Viņiem slimnīcās taču ir maiņu darbs un ienest kādu nevēlamu slimību nav nekāda problēma. Un vai visi ir potēti pret visām iespējamām saslimšanām, kas var "tusēties" gan nodaļā gan ārpus tās?

Kad pati pēdējo reizi biju slimnīcā, nācās redzēt darbinieces, kuras klepoja un bija arī saaukstējušās. Slimnieki jau mēģināja ieturēt distanci, lai pie esošās slimības "nepieķertu" ko klāt. Bet personāls taču komunicēja daudz ciešāk.

Tagad nedaudz atkārtojoties par koronas vīrusu.

Mājās sēžot pārlasu daudz ko no internetā piedāvātā. Izrādās, daži šī vīrusa paveidi bijuši jau agrāk, tik par tiem neviens īpaši nav licies zinis. Šī gada vīruss ir kā jaunatklājums, jo stipri atšķiras no visa iepriekšējā. Bet vai visi pretkoronas karantīnas pasākumi ir efektīvi? Tāpat uz ielām ir daudz cilvēku un ej nu sazini, kurš slims, kurš ne. Slimnīcās, cik zinu, nav atsevišķu nodaļu tieši cietušajiem no koronas vīrusa. Ir liela varbūtība to dranķi noķert jau tieši slimnīcā ārstu uzraudzībā. Un - nekur neesmu sastapusi informāciju, kā ārsti paši sevi sargā no vīrusa uzbrukuma gan slimnīcā gan ārpus tās.

Manuprāt, esošā karantīnas sistēma īsti nestrādā, bet nezinu arī ko piedāvāt vietā. Pagaidām tikai konstatēju faktu.