Vasaras beigas

Pirms sākšu rakstīt savas pārdomas, pateikšu tikai vieuu - mana iepriekšējā raksta komentētājam ir taisnība - jāpiekrāj naudiņa jaunam datoram. Šim jau burti sāk ķerties un ir šausmīgi grūti rakstīt dauzot tos burtus kā ar āmuru. Un skārdenes te nav pie vainas. Pat viņam atbildi rakstot atradu sev trīs kļūdas, kuras komentāros izlabot diemžēl nevar.

Tiktāl par to.

Jau 30.augusts, bet īstas vasaras tā arī nav bijis. Bija dažas karstas dienas, kuras izmantot nevarēju dažu objektīvu iemeslu dēļ. Un atkal - ne jau skārdene pie vainas, ir arī citas nodarbes. Nezinu, kā lai nosauc šos trīs mēnešus - ieildzis pavasaris vai agrs rudens. Tā nedaudz skumīgi. Vasara tomēr tika gaidīta.

Savā ziņā tomēr šis laiks ir bijis veiksmīgs. Jau divus gadus ir pensija, arī darbs ir atradies, pa druskai vēl piepelnos ar tulkošanu. Pamazām tikšu galā ar savām finansēm un visu pārējo. Ir sajūta, ka vairs nav tik briesmīgi, kā bija ziemā. Tiesa, nezinu, ko nākošā ziema nesīs. Varbūt atkal būs kāds iebrukums veselībā, vai kas cits. Nu nemīlu es ziemu, ko tur lai dara.

Nākošo nedēļas nogali atkal pavadu Cēsīs. Anketējot un kāpaļājot pa daudzstāvu namu kāpnēm un pie katrām durvīm atkārtojot praktiski vienu un to pašu. Bet cēsinieki ir atsaucīga tauta, gan jau tikšu galā. Šoreiz nebūšu bruņojusies ar lieku zeķu pāri. Pati nezinu, kāpēc tās novazāju līdzi pagājušajā nedēļas nogalē. Kājas nesala un izmirkt līdz zeķu stadijai neizmirku. Nedaudz tualetes papīra gan būs jāpaņem līdzi, jo tas ir akūts deficīts visās ārrīgas vietās. Un būs jāizvairās vilkt kājās plēstās džinsenes, kas jau otro sezonu ir modē Rīgā, bet tur noteikti nav.

Bet tomēr nedaudz skumīgi, ka vasara beidzas tā īsti vēl pat neiesākusies.

Visādi

1. Pārlasīju savus pirmajā lappusē redzams rakstus. Tiešām rakstu ar šausmīgu gramatiku, Tur nu Anonīmajam ir taisnība. Ja vēl dzērumā, bet skaidrā prātām kad domas steidzas rokām pa priekšu. Paldies viņam par kritiku, vēl lielāks paldies būtu, ja viņš pārstātu būt anoīms un savus aizrādījumus parakstītu ar jel kādu vārdu. Bet tam tiešām vajadzīga saņemšanās, jo anoīmi kritizēt ir vieglāk.

2. Tagad neziņā gaidu, vai man būs vai nebūs jābrauc nedēļas nogalē uz Cēsīm. Vakar solīja piezvanīt un painformēt, bet pagaidām klusums. Tomēr man joprjām Latvijas Fakti patīk labāk par Aptauju Centru. Darba ir vairāk un samaksa lielāka. Un aptaujas ir regulāri katru mēnesi, nevis reizi dažos mēnešos.Tomēr nemetīšu malā nevienu no šiem anketēšanas centriem. Darbs paliek darbs,

3. Kā jau teicu, esmu atsākusi tulkošanas procesu. Pagaidām nelielos apmēros. Ja kādam vajag, piesakieties, Mani kontakti ir manā profilā. Adīšanu un sveču taisīšanu gan pagaidām esmu atmetusi. Ir citas problēmas risināmas.

4. Apdriskātās džinsees, kas jau otro sezonu Rīgā ir topā, ārpus Rīgas nekotējas. To konstatēju savos abos izbraukumos uz rajoniem.

5. Tikko uz e-pastu pieāca ziņa, ka vienu dienu tomēr man bīs jābrauc uz Cēsīm, ziņu saņemšu arī e-pastā. Tas nozīmēs tikai agru ganu rītu, nepilnas 2vas stundas kratīšanos ar autobusu un pēc vazāšanos pa pilsētu, lai dabūtu vajadzīgo anketu skaitu. Pankūka. Es labprāt vazātos tepat pa Rīgu vajadzīgās kvotas meklējot.

Cēsis

Esmu beigusi savu divu dienu ceļojumu pa Cēsīm. Savācu visas plānā paredzētās anketas un pat bez īpašas piepūles un lēnā garā. Abas dienas jau ap četriem biju beigusi dienas normu - 10 anketas.

Cēsinieki, it īpaši jaunākie, visi  tie, kam zem 40 vai ap to. Pensionāru slānis gan ir visai agresīvs. Domāju jau, ka viņu anketēšana man galīgi neizdosies, jo daudzu visai agresīvi raidīja prom. Abās valodās. Varbūt tādēļ man neizdevās dabūt nevienu anketu krievu valodā, tikai latviski runājošos.Nē, tomēr alojos - bija viens cittautietis, kurš anketā tapa atzīmēts ar "cits" nemaz neprasot norādīt tautību. Tomēr ar šo kungu runājām latviski un arī anketu aizpildījām latviski.

Par pašu braukšanu runājot - vakar tiešām turp devos bruņojusies ar planšetnieku, rakstāmtīkiem un zeķu pāri (dies' vien zina kāpēc, jo vakardienas gāzienā tieši kājas palika sausas pateicoties labiem apaviem), šodien zeķu pārim pievienojās vēl balta papīra lapa, uz kuras pierakstīju tās adreses, kurās tika veikta intervēšana.

Par pašu pilsētu runājot - daudzi jau laikam tur ir bijuši ekskursijās vai uz kādiem pasākumiem. Neizplūdīšu. teikšu tikai to, ka tur jūtama senatnes elpa ik uz soļa, Pati pilsēta tīta un sakopta. Mani anketēšanas procesā pārsteidza tas fakts, ka daudzi sūdzējās par bomžiem. Es biju iedomājusies, ka tā ir tikai Rīgas problēma. Izrādās, ka ne. Cēsīs ir arī labiekārtots kvartāls dzīvošanai cilvēkiem ar dažādas pakāpes redzes traucējumiem, uz ielām ceļa zīmes arī brīdina par šo cilvēku pārvietošanās iespējamību. Un viņus visnotaļ apseko sociālais darbinieks.

Kopumā runājot - es Cēsīs gribu atgriezties vēlreiz, lai izstaigātu vecpilsētu un baudīti pašu pilsētu, nevis tikai skraidīt ar anketām. Ir to vērts.

Pirmā diena Cēsīs

Vakar bruņojusies ar plabšetnieku, ibumetība paciņu (jo viens zobs periodiski īd) un zeķu pāri (?) devos uz autousu, kurš no autoostas atiet 9os no rīta uz Cēsīm.

Apstaigāju tikai nelielu gabaliņu no Cēsīm, bet izdevās jau līdz kādiem pusčetroem savākt visu dienas normu - 10 anketas.

Cēsinieki vispār ir atsaucīga tauta un rets bija tas dzīvoklis, kurā netiku iekšā. 

Par pašu pilsētu un anketēšanu kopumā izteikšos vai nu šobakar, vai rīt no rūta. Vieīgais - varu teikt, ka esmu priecīga, ka anketēšanai izvēlējos Cēsis, Tā pilsēta man ir mīļa jau kopš bērnības un tai ir savdabīga senattīguma aura. Viena no vecākajām pilsētām Latvijā. Pilsēta, kurā katrai ielai, katrai centra mājai ir sava vēsture un pastāsts.

Šodien došos turp atkal. Ir jāsavāc vēl 10 anketas.

Žēl, ka nefotografēšu pa ceļam. Man nav tā verķa, kas no mobilā telefona pārdzen bildes uz datoru. Nav vērts uzkrāt bildes un pēc ilgi domāt, no kurienes un kura laika tās ir bijušas un kā jāsagrupē.

Tas tāds īss ieskats vakardienā. Par šodienu un visu anketēšanu kopumā izteikšos, kā jau teicu, šovakar vai rīt no rīta.

Atkal ceļa jūtīs

Visu dienu sēdēju un tulkoju. No krievu uz latviešu. Galva palika dulla. Nepilnas divas lappuses palikušas, lai darbu pabeigtu. Pabeigšu pirmdien vakarā vai otrdien no rīta. Labi, ka pasūtītājs saprotošs un nesteidzina. Jo es viņam paskaidroju, ka man nedēļas nogalē abas dienas pilnībā aizņemtas ar citu projektu.

Šoreiz tās būs Cēsis. Veca. labi zināma, mīļa pilsēta. Daudzi jau noteikti tur ir bijuši uz kādiem pasākumiem. Tie tur ir populāri.

Tagad krāmēju rītdienai mantas un klusībā pie sevis lamājos. Cēsīs rīt notiks pasākums, mājās jau nu kādu sastapt būs pagrūti. Būs jāķer cilvēki intervijai uz ielām. Ideālā variantā būtu noķert kādu vietējo un palūgt viņu būt par gidu un cilvēku appazinēju. Visā tajā cilvēku jūklī jau nezinātājam būs grūti pateikt - kurš vietējais, kurš iebraucējs uz pasākumu. Un jāsarunā ar viņu arī par svētdienu, lai kopā pavazātos. Vairāk par pliku paldies un draudzību jau piedāvāt nevarēšu, jācer uz cilvēcisku izpalīdzēšanu.

Vangažos jau bija savādāk, tur nebija un pat paredzēts nebija nekāds pasākums, staigā tik mierīgi pa dzīvokļiem un meklē intervēties piekritējus. Dažus pat uz ielas noķēru.

Šoreiz  intervija esot īsāka, vesels sākuma gabals noņemts nost. Pati cauri neizgāju, jo nebija testa varianta, uzreiz tautās laižamais. 

Turiet īkšķus, lai man izdodas. Vangažos pa trim dienām savācu 12 anketas no 20, Jācer, ka Cēsīs izdosies vairāk. Uzreiz gan saku - bilžu atkal nebūs, jo tuvākās lielās naudas būs jānopērk verķis, kas no mobilā pārnes bildes uz kompi, arī tas vēl jāpajautā kādam no draugiem, kā ar tādu apieties. Telefonu pakāpeniski apgūstu, pamazām sāku saprast, kur kas atrodams un kādā kvalitātē.

Ir daži jautāumi

1, Vai ir kāds ar mašīnu, kas varētu kopā ar mani sestdien un svētdien doties uz Cēsīm? Brīdinu uzreiz - primārais tur būs darbs - man 2vās dienās jāsavāc 20 anketas par Cēsu pašvldības policiju. Tas nozīmē klimšanu pa dzīvokļiem, respondentus meklējot, tos pašus reizēm noķerot uz ielas. WC kaut kā pilsētā atratos, bet man galīgi nav patlaban naudas, lai izmaksātu pusdienas. Kur nu vēl apmaksātu benzīnu. Būtu jauki, ja kāds parakstītos uz šādu avantūru.

2 Man aizrādīja uz dažu lietu reklamēšanu logā, bet mani ņaudieni nostrādāja. Es paklausīšu un nereklamēšu šīs lietas savā blogā, bet būtu jauki, ja mani iepriekšēie ņaudieni strādātu tāpat, kā līdz šim (lūdzu nelamāt mani, visi grib izdzīvot)..

3. Vai atrastsos kāds brīvprātīgs sponsors maniem zobiem, kuri izskatās sliktāk, nekā pasaku rganai, bet savesr tos kārtībā vismaz līdznormālam, ja ne līdz Holivudas smaidam naudas katastrofāli nepietiek. Putru un ogurtu ēšana sāk apnikt.

SIA "Julianus Inkaso"

Gribu parunāt par kredītiem un kredītu piedzinēijem.

SIA "Juliabus Inkaso" ir kredītu piedzinējfirma. No manis tā piedzen sen nenomaksātu un aizmirstu parādu SIA Tele2. Sastādījām maksāšanas grafiku un centīšos to ievērot. Summa jau nemaz tik liela nav, tik vienā reizē nespēšu to nomaksāt.

Meitenes, kas tur strādā, atsaucīgas, laipnas un viņām nav iebildumu pret iespējamām summām, kuras parādnieks spēj maksāt, lai nosegtu savu parādu. Tad arī procentu likmes nav lielas. Trakāk ir tad, ja šos parādu piedzinēju kantorus ignorē, tad lieta aiziet līdz tiesu izpildītājam un atdodamā summa pieaug procentu likmes dēļ.
SIA "Juliabus Inkaso" atrodas Rīgā, Turaidas ielā 3. Atrast ir pagrūti, ja iet no veikala Domina puses. Vieglāk ir no Brīvības ielas puses. Ieliņa sākas praktiski pie VEF tilta, un tad jau pēc māju numuriem nav grūti atrast.
Silti iesaku visiem, kas biezajos gados sagrābās kredītus, tomēr censties tos atdot izvēloties pēc iespējas tās vietas, kur jāmaksā mazākas procentu likmes pašās firmās, kredītu piedzinēju kantoros.
To visu es izplūdu tiem, kuri biezajos gados sagrābās kredītus un tagad mokās ar atdošanu. Protams, var jau aizbēgt un paslēpties Kongo džungļos, bet bērniem no tā vieglāk nepaliks. Vai tad viņiem mūsu parādi jāatdod? Centīsimies ar mazākiem zaudējumiem tikt no tiem parādiem vaļā un vēl iekrāt bikuci, lai kaut pašu bērēm nauda sanāk un kaut kas arī pāri paliek bērniem ko lietot.
Tik atgādinu  visos parādpiedziņas kantoros meitenes ir pretimnākošas un ir iespējams sastādīt optimālu parāda atdošanas grafiku un pamazītēm tikt no parāda vaļā.
Galvenais neiekulties jaunās nepatikšanās ņemot jaunus kredītus. Galu galā  - aizņemamies svešu naudu, atdodam savējo.