Vēl drusku par koronas vīrusu

Mani tā ažiotāža ap koronas vīrusu tracina. Katru gadu gripas vīruss "apgāž" krietni vairāk cilvēku, nekā uzrādās koronas vīrusa "apgāsto" skaitā. Un arī gripas vīrusa letalitate ir krietni lielaka, nekā koronas vīrusa letalitate. Jā, pret gripu ir izstrādātas vakcīnas, bet - gripas vīrusam ir "hobijs" mutēt un šī gada vakcīna vairs nederēs nākošā gada gripas vīrusa paveidam.
Tik nezinu kāpēc attiecībā uz gripu netiek ieviesta vispārēja karantīna un citi pasākumi, kas pasargātu cilvēkus. Pat visparastākās saaukstēšanās rezultātā iegūtās iesnas ir bīstamas apkārtējiem, jo puņķaini un šķaudoši cilvēki nekarantīnas apstākļos ir sastopami da jebkur.
Nesaku, ka koronas vīruss nav bīstams, bet varbūt tas ir kārtējais gripas paveids? Veca dziesma jaunās skaņās, tā teikt.
Un pie viena - roku mazgāšana un citi higiēnas veidi ir normāli un jāievēro ne tikai karantīnas apstākļos.

Dažas lietas, kas man nepatīk

1. Pirmkārt jau tas koronas vīruss. Tā dēļ visur dzīve praktiski apstājas. Zinu, ka būtu muļķigi koronas epidēmiju salīdzināt ar gripas epidēmiju, bet gripas uzliesmojuma laikā dzīve neapstājas. Un, cik man zināms, gripai ir daudz vairāk letālu iznākumu, nekā pašlaik ziņo par to koronas vīrusu un tā sekām. Man iebildīs, ka pret gripu esot vakcīnas izstrādātas. Tik nesaprotu jēgu no tām. Vispirms jau, ne visi potējas un pie viena gripas vīrusam esot tendence mutēt un pērnā gada pretgripas vakcīna var nederēt šī gada gripas paveidam.

Ar to koronas vīrusu puspasaulei praktiski samazinājusies aktivitāte un ekonomikas rādītāji. Tas laikam dotajā brīdī vienīgais ieguvums no karantīnas, kura vēl kādu laiciņu vilksies.

2. Netieku uz Rīgu, lai kā gribētos - cilvēks, kurš dotu naktsmājas, ietramdīts no šī vīrusa un tik pēc tā beigām varēs ko atļauties.

3. Ir iebildumi pret pašreizējo dēla pasiju. Zinu, ka daudzi teiks, ka vīra matei nekad nepatīk dēla izvēle. Bet es vienmer esmu bijusi laipna un pretimnākoša jebkurai dēla izvelei. Tik dēls vienmēr visās izjukušās attiecībās vainos mani, nevis ieskatīsies sevī un tajās attiecībās, kuras viņš piedāvā savai sievietei. Bet nu tā ir pagara un neviennozīmīga saruna, kuru šeit nav vērts izvērst plašumā.

Viskautkas, kas ienāk prātā

1. Nevaru sagaidīt savu pensiju. Uz tās izdevumu jomā guļas pietiekami daudz. lao dažas lietas nokārtotu. Pensiju gaidu jau trešo dienu.

2. Par draudzību un draugiem esmu rakstījusi pietiekami daudz, bet tikai tagad, Ludzā dzīvojot, sāku saprast, ka man viņus pietiek reizi mēnesī, divos. Kad mums te sabrauc ciemiņi. kļūst par šauru. Par spīti trīsistabu dzīvoklim ar visām ērtībām. Šoreiz tie ir puikas draugi - trīs puiši. Stulbums tas, ka man jāizvācas no savas istabas, kurā ir vienīgais dīvāns kuru var izvilkt par vairākiem gulētājiem domājot. Vismaz viens labums ir - tieku pie kompja bez ierobežojumiem un pusstundas izīkstēšasnas. Pagaidām mums darbojas viens kompis uz trim.

3. Ludzas parkā pamazām atjaunojas skulpturālie veidojumi no puķu dobēm. Kad būs pabeigts darbs pie šiem veidojumiem, safotografēšu un ievietošu šeit.

4. Joprojām kaitina vairāku stundu ilgais ceļš no Ludzas uz Rīgu un atpakaļ. Labi vel, ka par to nav jāmaksā. Tieši ceļa dēļ grūti izkasīties uz Rīgu un pēc tan atpakaļ uz Ludzu. Pārsvarā cenšos transportā gulēt. Tas kaut kā palīdz garās stundas izciest.

5. Mājās ir trīs kaķi un suns. Reizēm jau gribas vēl, bet ar šiem pašiem jau ir daudz. Pārtika jāgādā visiem četriem, regulāri jātīta kaķu kastes un suns jāvadā pastaigāties. 

Par mājdzīvniekiem runājot

Daudziem no mums ir kāds mājas mīlulis. Kaķis, suns, kāmis, papagailis utt.

Tomēr šobrīd gribu parunāt par tiem, kas par saviem mājas mīluļiem izvēlējušies kādu eksotisku dzīvnieku - lauvu, pitonu, tīģeri utt. u.c.

Jebkurš no šiem eksotiskajiem dzīvniekiem pamatbūtībā ir savvaļas dzīvnieks ar savvaļas dzīvnieka instinktiem. Un šie instinkti var izrādīties ļoti bīstami šo dzīvnieku turētājiem un viņu tuvākajam lokam. Masu mēdijos taču bieži izskan ziņas, ka šie eksotiskie dzīvnieki bieži smagi apskādē vai pat nogalina tos, kas viņus tur mājas apstākļos kā arī kādu no ģimenes draugiem.

Nesaprotu likumdošanu, kas pieļauj eksotisko dzīvnieku turēšanu mājās, it īpaši tajos gadījumos, kad nav īsti skaidrs vai potenciālais dzīvnieka saimnieks zina, kā ar šādu dzīvnieku apieties un kādus sadzīves apstākļus jārada izvēlētajam dzīvniekam. Pat zoodārzu darbinieki, kuri šajā jomā ir zinoši un pieredzējuši, īpašos apstākļos pieņemot savās mājās kāda dzīvnieka mazuli, kuru atstūmusi bioloģiskā māte, mazuļus, kuri sasnieguši noteiktu vecumu un savā uzvedībā sāk izrādīt neatkarības pazīmes, palaiž šos dzīvniekus tiem atbilstošajos voljēros.

Katrā gadījumā esmu pret visādu eksotisku dzīvnieku turēšanu mājas apstākļos. Tā ir neērtība pašam dzīvniekam un drauds saimnieku dzīvībai un veselībai.

Galu galā arī no tik seniem mājdzīvniekiem kā kaķiem un suņiem var sagaidīt primitīvo instinktu pamošanos ar apdraudējumu saimniekiem.

Par dažām filmām runājot

1. Dažus mēnešus atpakaļ pa vienu no Latvijas televīzijas kanāliem rādīja visas trīs Gredzenu pavēlnieka sērijas. Nezinu, vai tulkojums bija kvalitatīvs, bet dzirdot ierunāto tekstu uzreiz griezu prom uz citu kanālu. Lomu ierunāšanas kvalitāte nu ļoti prasījās pēc kvalitātes. oriģinālvalodā un kreivu valodā lomas tika ierunātas krrrrietni kvavitatīvāk. Pat goblina tulkojums (kas mani parasti kaitina) šoreiz bija kvalitatīvs. Vai tiešām mums Latvijā trūkst aktieru, kas spētu kbalitatīvi ierunāt tulkotu filmu?

2. Šīs tūkstošgades sākumā uz lielajiem ekrāniem krievu tulkojumā parādījās ASV filma 300 spartieši. Visi uz to skrēja kā uz brīnumu. Tagad, laikam paejot. fox kanālā to redzēju vēlreiz.Un atkal aizgriezu uz citu kanālu. Pārāk didaktiska. Un visnotaļ izskatījās pēc mācību filnas vēsturē vecāko klašu skolēniem.

Dažas pārdomas

1. Kādu laiku atpakaļ atteicos no savu domu paušanas šet, jo ar tam pārdomām sanāca, kā samāca. Tagad mēģināšu izteikties drusku savādāk.

2. Mani kaitina tas, ka pirmspensijas civēks ar nelielu invaliditāti ar grītībām atrod darbu, kuru varētu veikt. Nav jau daudz prasīts - pēc nepilnas darba stundu nedēļas un adekvātas algas. Jo ar to invaliditātes pensiju, kuru piešķir valsts, izdzīvot nevar, Daudziem tā ir zem 100 eiro mēnesi (man drusku pāri), Cerētu kaut minimālās algas līmenī piešķirt. Lai sanāktu gan maksājumi par dzīvokli, gan jel kādi izdevuni pārtikai un citām primāram nepieciešamības precēm. 

Pie viena darba devēji īpaši negrib ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Viņiem kaut kāda čakars sanāk.

3.. Bērnu adopcija arī ir smags jautājums. Ir daudzi pāri, kuru dabiskā ceļā nevar tikt pie bērna. Bet bērnunami ir pilni ar vientuļām dveselītēm bez vecāku mīlestības.... Surogātmāšu meklēšana un izmantošana pēc cilvēktirdzniecības izskatās, legalizētas, bet tomēr.

4. Ja paskatās uz clvēku blīvumu noteiktos reģionos, tas būtu jākoriģē gluži vai vietējā mērogā. Tā, lai vietas pietiktu gan neskartai darbai, gan cilvēkiem. Pagaidām izskatās, ka cilvēku iegribu dēļ iet bojā daudzas tādas dzīvnieku sugas, kuras normālā vidē vai apstākļos dzīvotu un dzīvotu vēl ilgi.

Globāli domājot

1. Pilna pasaule ar visādām organizācijām. savienībām un apvienībām. Bet nav nevienas tādas, kuru līdz galam galvā ņemtu pārējā pasaule. Tīti teorētiski tai vajadzētu būt ANO. bet vai kāds ir dzirdējis ko nozīmīgu no ANO puses? Visu laiku kaut ko rosās NATO, ES, ASV, Krievija, Ķīna. Bardaks kaut kāds. Vai tad tiešām politiķiem ir tik grūti savākties kopā un nodibināt tādu planētas pārvaldes institūciju, kuru ņemtu galva visi? Uz pasaules ir tik daudz risināmu problēmu - bads dažos reģionos, bezdarbs praktiski visur, utt. Ir tomēr svarīgāk padomāt par sadzīviskākam lietām, nevis par mērīšanos ar to, kuram krutāki ieroči un vairāk iznīcinošo atombumbu.

2. Jā, ledāji kūst, klimats mainās. Manas un drusku vecākas paaudzes cilvēki vēl atceras ziemas ar sniegu no novembra līdz martam un to, ka pie -25 pēc celsija bērni varēja neiet uz skolu (bet šīs oficiāli iedotās brīvdienas nevienu netraucēja iziet pagalmos un parkos, kad vecāki nebija mājās, un meklēt tur visdažādākos piedzīvojumus ieskaitot pikošanos un sniega cietokšņu šturmēšanu).

3. Un bērna sodīšana ar kaktā stāvēšanu vai siksnu, kad citi argumenti izsmelti bez rezultātiem? Tagad mēs brīnāmies par bērniem, kur neko negrib darīt un pīkst paar savām tiesībām pilnībā ignorējot pienākumus, kurus viņiem jāveic.

4. Tagad ir savairojies psihologu skaits, kas par papļāpāšanu saņem baigās naudiņas. Ir aizmirstas vecmāmiņas un vectētiņi, vecāki pie kuriem griezties kādas sasāpējušas problēmas jautājumā. Un pie kam pilnīgi par brīvu. Vieglāk ir griezties pie sveša cilvēka, kuram tava problēma pa lielo ir pie kājas (noteicošais ir tavas maksāšanas iespējas), jo ir arī citi, kuriem vajag konsultāciju. Konveijers un tikai.

5. Mākleri, kas par noteiktu naudas summu, sameklēs tev piemērotu dzīvokli, palīdzēs pārdot esošo? Cik no šīm mākleru firmām darbojas godprātīgi godīgi nopelnot savu komisijas procentu? To pašu var teikt par tūrfirmām. Cik no tām godīgi atpelna savu naudiņu?

Tā es varētu rakstīt ilgi un dikti. Bet vai kas no tā mainīsies, kamēr nebūs mainījusies sabiedriskā domāšana globālā līmenī?