Filma: Mana skaistā lēdija (Моя прекрасная леди / My Fair Lady)

 Valsts: ASV

Žanrs: mūzikls, drāma, melodrāma

Ilgums; 2:50:26

Uz ekrāniem parādījās: 1964

Pēc Bernarda Šova lugas Pigmalions. 

Nolejuplādēju no pasaules tīmekļa. Nu, pēc visām šīm kariskajām būšanām realitātē un kaušanos daudzās filmās sagribējās kaut ko jauku, mīlīgu un bez jelkādas dūru vicināšanas. Var jau teikt, ka filma ir kaut kas no cikla par sieviešu nopūtu romāniem vai kā nu pareizi no šī cikla. Bet - ir vērts skatīties ne tikai maigajām dvēselēm - sievietēm. Gan jau, ka arī vīrieši atradīs kādu piesitienu sev.

Filmas stāsts - pavienkāršs. Zinātnieks, lingvists apņemas stipri vienkāršu meiteni no tautas pāraudzināt par lēdiju no "augstākās sabiedrības". Un filmas gaitā - kā nu tur viņiem sanāk tā "kopdarbība". 

Filma - mūzikls. Protams, gan jau ka Šovam bija luga kā luga, filmas veidotāji darbību papildinājuši ar muzikālām, dziedošām darbībām. Bet tas nu nekādi netraucē, organiski iekļaujas darbībā.

Un kur vēl Odrija Hepberna galvenajā lomā, un kur vēl tērpi..

Neskatieties uz filmas izlaišanas gadu, kvalitāti un saturu tas nekādi neiespaido. Ir vērts noskatīties kaut kā atslodzes filmu labam garastāvoklim...

Filma: Vasabi (Wasabi)

Autorība: Francija noteikti, vēl Japāna. Varbūt kas vēl?

Žanrs: bojeviks, drāma, komēdija, krimināls

Un galvenajā lomā Žans Reno. Tieši viņa dēļ sameklēju to filmu YouTub'ē. Un - piedodiet, ka krievu dublāžā. Ja nu šī valoda sagādā grūtības, ir visas iespējas pasaules tīmeklī sameklēt sev saprotamā valodā. Ņemiet par labu šo variantu. Un te atkal kaut kāds čakars ar partnerībām, tāpēc, sekojot norādei, uzspiediet uz "Skatieties pakalpojumā YouTube".

Nogalināt?

Un gan jau ka atkal būšu neērta. Runāšu par to, kā šo vārdu uztveru. Par pašu nogalināšanas procesu, nevis par to, kāpēc radusies situācija, kurā ir radusies neizbēgamās nogalināšanas nepieciešamība.

Vispirms tezaurs.lv šo vārdu man izskaidroja. Vēl piemeklējās aforismi par šī vārda tēmu. Vikipēdija izdala slepkavību atsevišķā kategorijā.

Nē, nerunāšu par Vikipēdijas atsevišķajā kategorijā izdalīto. Runāšu par nogalināšanu kā tādu, nevis par daudzajām variācijām par nogalināšanas motivāciju. No motivāciju dažādības jau nemainās nogalināšanas fakts kā tāds.

Un arvien biežāk aizdomājos par to, kas būs pēc Krievijas - Ukrainas kara beigām. Ne jau par to, ka karadarbība beigusies ar kādas puses uzvaru un abām valstīm jāpārkārtojas nekara apstākļiem un nekara ekonomikai. Par to, kā karadarbība noteikti izmaina karadarbībā iesaistītos cilvēkus. 

Linku vākums joprojām turpinās.

 Kā pēdējā laikā iegājies, atkal linki ar interesantām tāmām.

1. Neatceros, vai kādā savā vākumā esmu likusi šo, tēma par janvāra sacelšanos, kura bija būtiska Lietuvai un Polijai.
2. Latvijas kontakti ar Poliju pirms Otrā pasaules kara.
3. Mums pacentās notiekošo noklusēt lokalizējot notikumu. Tiesa, tas gadījums notika dažus gadus pirms manas dzimšanas. Teksts krievu valodā. Ceru, ir tomēr manu lasītāju vidū tādi, kas tomēr vēl saprot...
4. Vajag jau arī no šolaikiem ko patīkamu
5. RTU studenti cenšas
6. Melu detektora vēsture
7. Viens no latviešu fantastikas celmlaužiem.

Flokšu izstāde Dabas muzejā 27.07.2023.

Aizgāju uz flokšu izstādi Dabas muzejā. Izstāde no šodienas līdz 30.jūlijam. Tieši šo ziedu izstāde pirmo reizi Latvijā. Protams, neiztiku bez "Ups, kļūdījos!". Tas ir, tajā muzejā visas izstādes pirmajā dienā atveras 14.00, nevis līdz ar muzeja atvēršanos 10.00. Protams, informācija par izstādes oficiālo atvēršanos bija pieejama, bet vai tad es apskatījos! Aizbraucu uz 10.00-iem un "pļukt". Braucu mājās, parosījos un devos atpakaļ. Un, prieks, kur tu rodies, sen nesastapts brīnums - rinda pēc biļetēm, pēc tam nedaudz rindināšanās, lai tiktu zālē. 

Zināmā mērā mana šitā paraustīšanās sniedza kaut nelielu, bet ērtību. Kamēr stāvēju, jau gandrīz pie kases - arī Ilmārs Bite "atradās". Viņš, biežāk par mani uz izstādēm gājis, pastāstīja, ka šoreiz zināma ažiotāža, jo flokšu izstādes līdz šim nebija notikušas.

Atkal nedaudz pavāvuļošu par dažām tēmām

 Tiešām, zināmā mērā atkārtošos skarot reiz runātas tēmas.

1. Vispirms par Lidl veikalu ķēdes tēmu. Šai tēmai reiz pieskāros pērnā gada janvārī. Ar domu, ka man "nepielec" tā visa ažiotāža ar "kilometrīgām" rindām pie veikalu ieejas, lai tiktu veikalā un ko nopirktu. Daudzi, ļoti daudzi, praktiski visi mani radi, draugi, paziņas par to ažiotāžu iesmīkņāja no cikla "Tās grandiozās atlaides ir tikai marketinga triks, paies laiks, un cenas tajā ķēdē salīdzvarosies augšupejošā līknē ar citās veikalu ķēdēs esošām cenām". Un tiešām, tā arī pakāpeniski noticis. Nē, nesaku, ka visas preču cenas ir vienādas ar citos veikalos esošajām preču cenām. Katrā veikalā var atrast preces, kuras ir augstākas vai zemākas nekā kaimiņveikalā. Ir dažādas variācijas. Bet ieciklēties, ka Lidl'ā visas cenas precēm ir zemākas, nekā citos veikalos pat neizpētot cenu variācijas tajos citus veikalos - vai tas ir gudri? 

Gatis Krūmiņš: Skārda blūzs

 Izdevniecība:  Pētergailis, 92 lpp., 2000

Dzejoļu krājums

Atkal neatceros, no kurienes "kājas aug" - t.i. kā šis dzejoļu krājums nonāca manā grāmatplauktā. Kāds noteikti man atdeva, tik kurš?

Sāku lasīt, bet ar to lasīšanu tālu netiku. Pārstāju jau pēc dažiem dzejoļiem. Nu nespēju uztvert vārdu plūdumu bez pieturzīmēm, lielajiem sākumburtiem kaut vai rindiņu sākumos nemaz nerunājot par teikuma sākumu. Nē, šur tur tie lielie sākumburti sastopami, laikam kā mēģinājums izcelt domu Bet tas šajā gadījumā nav pluss, jo teksts vienalga ir un paliek vārdu plūdums. Plūdums, kurā ir praktiski neiespējami uztvert domu. Vismaz man tā doma aiziet garam bez pieturām.

Dažus tā dēvētos dzejoļus izlasīju; sapratu, ka nesaprotu un neuztveru; noliku atpakaļ plauktā.