Laikam jau nav pārāk taktiski rakstīt savas domas par cilvēku, ar kuru periodiski satiekos, publiskā telpā. Gan jau man kāds par to aizrādīs. Un laikam pamatoti.
Es viņu pazīstu jau apmēram divdesmit gadus. Iepazinos ar viņu laikā, kad mans pielūdzējs bija viņa draugs. Kad ar šo viņa draugu pašķīros, uz ilgu laiku pārtrūka kontakti arī ar viņu. Bija garāmejošas nedaudzas tikšanās uz ielas, kad katrs devāmies viskautkur savās gaitās. Regulārāk tiekamies pēdējos divus gadus. Ne kā pāris, kā divi pazīstami cilvēki, kuri šad tad pasēž pie alus kausa un papļāpā par dzīvi
Viņam gan laikam gribētos ko vairāk, bet es viņu uztvertu tikai un vienīgi kā kompāniju pie alus kausa. Par šādu lietu kārtību esam vienojušies, mana nostādne šajā jautājumā būtiska.
Kāpēc man šāda nostādne?
Cilvēks sauks uz randiņu, nāks viesos vai sauks viesos pie sevis, bet.... Netiek piedāvāts nekas vairāk par alu un izteiktu vēlmi pēc gultas (kura uzreiz ir atteikta). Viņā nav nekādu interešu. Jā, lasīt jau lasa, bet tas arī ir viss. Ir nenoteikts ienākumu avots, tagad, pēc mātes nāves, arī nenoteiktība dzīvesvietas jautājumā.
Katrā tikšanās reizē top uzsvērts, ka nav naudas, sūkstīšanās par darba devējiem, reizēm arī sūkstīšanās par māti. Nekad neesmu dzirdējusi pastāstus par apmeklētiem koncertiem, izrādēm, citiem pasākumiem. Nekad nav pieminēti kādi jautri tusiņi ar draugiem. Pat mani piedāvājumi kurp doties kopā - kaut vai uz pasākumiem manu draugu lokā - tiek noraidīti, jo nav intereses, vēlmes.
Tiesa, ģērbšanās ziņā viņš nav nolaidies. Vienmēr tīrs un kārtīgs.
Alus esamība un interešu trūkums jau sāk kaitināt. Pamazām zūd interese vispār satikt.
Jā, man ir draugi un paziņas, kuri alkoholu reizēm patērē samērā regulāri un lielos apjomos. (Tas reizēm traucē saskarsmi, jo alkohola plūdi mani nogurdina un nepatīk. Var jau pie vakariņām iedzert kādu glāzi vīna, bet ne jau patērēt to cisternām). Tomēr šiem cilvēkiem bez alkohola ir vesela gūzma citu interešu un nodarbju. Ir darāms algots darbs, brīvā laika pavadīšanas aktīvas intereses. Un nekad alkohols netiek lietots darba laikā, vai kad darāms kas cits. Arī uz randiņiem ejot viņi nekad nesūkstīsies par naudas trūkumu, lai savai pasijai nopirktu ziedus, aizvestu to uz kādu pasākumu.
Gribas tik ieteikt maniem lasītājiem, principā lasītājām - ja sanāks dzīvē satikt Herbertu, netērējiet laiku viņam. Būs garlaicība un alkohols. Un varbūt arī tikai gulta, par kuras kvalitāti neņemos spriest. Neesmu pārbaudījusi un nevēlos.
Katrā tikšanās reizē top uzsvērts, ka nav naudas, sūkstīšanās par darba devējiem, reizēm arī sūkstīšanās par māti. Nekad neesmu dzirdējusi pastāstus par apmeklētiem koncertiem, izrādēm, citiem pasākumiem. Nekad nav pieminēti kādi jautri tusiņi ar draugiem. Pat mani piedāvājumi kurp doties kopā - kaut vai uz pasākumiem manu draugu lokā - tiek noraidīti, jo nav intereses, vēlmes.
Tiesa, ģērbšanās ziņā viņš nav nolaidies. Vienmēr tīrs un kārtīgs.
Alus esamība un interešu trūkums jau sāk kaitināt. Pamazām zūd interese vispār satikt.
Jā, man ir draugi un paziņas, kuri alkoholu reizēm patērē samērā regulāri un lielos apjomos. (Tas reizēm traucē saskarsmi, jo alkohola plūdi mani nogurdina un nepatīk. Var jau pie vakariņām iedzert kādu glāzi vīna, bet ne jau patērēt to cisternām). Tomēr šiem cilvēkiem bez alkohola ir vesela gūzma citu interešu un nodarbju. Ir darāms algots darbs, brīvā laika pavadīšanas aktīvas intereses. Un nekad alkohols netiek lietots darba laikā, vai kad darāms kas cits. Arī uz randiņiem ejot viņi nekad nesūkstīsies par naudas trūkumu, lai savai pasijai nopirktu ziedus, aizvestu to uz kādu pasākumu.
Gribas tik ieteikt maniem lasītājiem, principā lasītājām - ja sanāks dzīvē satikt Herbertu, netērējiet laiku viņam. Būs garlaicība un alkohols. Un varbūt arī tikai gulta, par kuras kvalitāti neņemos spriest. Neesmu pārbaudījusi un nevēlos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru