Apmetu loku Ziedoņdārzā. Vispār es tur regulāri metu lokus, kopš maijā izrakstījos no slimnīcu pirmās tūres. Kaut kur aprīļa beigās vai maija sākumā parks tika atvērts publikai pēc pailgas rekonstrukcijas visas ziemas garumā.
Man patīk rekonsturētais parks. Tajā tagad ir divi labiekārtoti mazuļu laukumi, divi labiekārtoti plači sportošanai, ir funkcionējošs bradājambaseins mazajiem. Vēl jūnija sākumā redzēju, ka tajā mazuļi ne tikai bradājas, bet arī plunčojas. Un - kas ir ļoti sirsnīgi - ir padomāts arī par pilsētas suņukiem. Tiem ir iekārtots sava veida sportošanas un izskriešanās placis. Pilsētas centrā šāds ekskluzīvs mājdzīvniekiem ir retums un pozitīva ekstra.
Arī strūklaka ar visām ap to satupušām vardēm darbojas.
Drusku žēl gan bija, ka tur nu ir par vienu rožu dobi mazāk. Nezinu, kāds bija aprēķins šo dobi likvidēt.
Toties ir iekārtots par riteņbraucēju celiņš.
Man patīk Ziedoņdārzā radītā iespēja nelielai aktīvai atpūtai Rīgas iedzīvotājiem. Lai kaut nedaudz aktīvi izkustētos nu vairs nav jābrauc uz Mežaparku, citām Pierīgas vietām. Un ne obligāti jānīkst sporta zālēs.
Parka soliņu daudzums ļauj netraucēti pasēdēt vienatnē vai kompānijā un izbaudīt dienu netraucējot apkārtējos un nejusties traucētam no citu puses.
Un šoreiz bez banalitātes varu teikt - manā bērnībā, pat mana dēla bērnībā tā nebija. Toties tagad ir labāk.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru