Dažas domas rīta agrumā

1. Lasa mani daudz, tik komentāri izpaliek. Vai tiešām visiem viss apmierina manos tekstos un nav ko iebilst vai piebilst? Feizbukā šajā ziņā lielāka aktivitāte, kaut arī FB man nepatīk un to izmantoju ļoti šaurā aspektā.
2.  Daudzus saitus pārskatot, rodas sajūta, ka bez dzeltenās preses un koronas vīrusa nekas vairāk nepastāv. Visi "cepjas" gar publisko personu privāto dzīvi un vīrusa esamību. Tāda sajūta, ka pasaule apstājusies un nekā cita vairs nav.
3. Ne reizi vien esmu teikusi, ka Ludza mani sāk kaitināt. Pilsētele ar gandrīz 8 tūkstosiem cilvēku, kur rads rada galā. Man pūlas iestāstīt, ka še pilns ar dzērājiem un narkomāniem (pierobežas pilsētelē daudz vieglāk sadabūt kontrabandas preci, nekā kur citur, vietējie zina ceļus un neceļus kā Terehovā apiet oficiālo muitu un likuma radītās nepatikšanas). Dažus dzērājus un bomžus esmu manījusi - tos zina visa pilsēta, jo viņu nav daudz. Narkomānus gan nav izdevies sastapt. Varbūt nemāku tos atpazīt.
4. No baumām dzirdēju, ka esmu jau ierakstīta vietejos dzērājos. Apmeram kā šeit laiciņu atpakaļ. Nesāku taisnoties. To, ka dēlam kopš pasķiršanās ar viņa pasiju ir pārgājusi patika izkustēt no mājas bez īpašas nepieciešamības, nevienam neieskaidrosi. Un tas, ka veikalā nopērku aliņu viņam (tiesa, pirms tam viņš ļoti pārliecina, ka vajag), nevienu neinteresē. Redz to, ko redz un viedoklis gatavs. Un ej nu iestāsti, ka neesi rūtaina govs.
5. Pa šiem drusku vairāk kā diviem gadiem pamazām tieku vaļā no parādiem, kurus neapdomīgi uztaisīju bagātajos gados. Maz ir palicis. Ceru, ka dēlam spēšu atstāt parādiem neapgrūtinātu naudas mantojumu.
6. Vasara paskrējusi aulekšiem. Tikko bija ceriņziedu laiks bet nu jau septembris pilnās burās. Kur palikušu jūnijs, jūlijs un augusts? Bērnībā, jaunībā vasaras likās mūžību garas. Jo vairāk gadu, jo ātrāk skrien laiks.
7. Joprojām meklēju darbu pēc savām spējām. Pagaidām neizdodas. Ludzā ik pa brīdim kādā veikalā parādās sludinājums uz durvīm, ka tiek meklēta pārdevēja vai kasiere. Man tas diemžēl ir garām. Negribu krāmēties ar svešu naudu un precēm, kas reizēm mājās pietrūkst. Negribu krista kārdināšanā un iekulties nepatikšanās. Citus piedāvājumus pagaidām nemanu. Būs jāpaskatās, kas darās Rēzeknē šajā jautājumā, jo Rēzekne ir pusstundas braucienā ar autobusu no Ludzas.