Šo seriālu pa daļām lejuplādēt lai noskatītos sāku vēl pirms sākās Krievijas-Ukrainas notikumi. Jaunumu iespaidā kādas dienas mazāk to skatījos, tagad atkal sāku pievērsties šim. seriālam. Seriālam ir 8 sezonas (nu, tik saskaitīju toremtos). Un seriāls ir jau piederošs šai simtgadei, tūkstošgadei, ASV "ražots". Seriāls par ugunsdzēsēju un paramediķu ikdienas dzīvi un nepārtraukto cīņu ar uguni, cīņu par cilvēku dzīvībām.
It kā jau ikdienišķi, piezemēti. Bet tomēr. Seriāls par divu armiju, ja tā to var nosaukt, 365 dienas gadā 24 stundas diennaktī cīņu par cilvēkiem, tos aizstāvot. Aizstāvot no slimībām, ugunsnelaimēm. Nenoliedzu, izklausās patosīgi. Bet vai kādam ir priekšlikums kā savādāk nosaukt to, ka gan mediķi gan ugunsdzēsēji neatkarīgi no "vienības dislokācijas vietas" pasaules kartē cīnās pret slimībām un ugunsgrēka postu? Un šai cīņā ir vienoti karavīri savās frontēs neatkarīgi no katra individuālās etniskās piederības, rases piederības, politiskajiem uzskatiem u.tml.?
Ir vērts šo seriālu pameklēt torentos, lejuplādēt apskatei un pie viena padomāt.
Man šis seriāls vēl papildu pārdomas izraisīja. Var jau būt, ka seriālā notiekošais savijies ar šobrīdējo aktualitāti un šis savienojums saasinājis redzējumu. Tomēr izteikšos.
Savu attieksmi pret šobrīd notiekošo mums relatīvi netālajā ģeogrāfiskajā punktā jau esmu paudusi, laikam jau neatkārtošos. Tiesa, varbūt kas paspruks izteikumos.
Visa pasaule "sašīmējusies" izsakoties pret karu. Un izsaka vēlēšanos to apturēt. Tomēr, man liekas (vai kādam arī?) - pie visām šīm darbībām, kas pašlaik norisinās pasaulē Ukrainas atbalstam vēl būtu jāpieliek pūles kā nebūt "aiznest" Krievijas tautai (ne konkrēti vieniem pašiem krieviem, bet koptautai - Krieviju apdzīvo taču ne jau krievi kā etniska vienība vieni paši), Krievijas tauta kopā ir spējīga diezgan būtiski pretkara rīcību ietekmēt, apturēt tos līderus, kuri savu ambīciju vārdā šo negāciju izraisījuši. Jo karš ar Ukrainu vispirms jau bumerangā atnāk pie viņiem pašiem. Kaut starptautisko ekonomisko sankciju veidā. Vai viņiem to vajag? Pēc PSRS sabrukuma mēģināja palēnām "iziet no nosacītās izolācijas" un paskatīties uz pasauli citām acīm, vai tik ļoti vajag atgriezties tai pašā izolācijā?
Diemžēl man ir ļoti daudz jautājumu, kurus varētu uzdot Krievijas tautai vispirms. Nezinu, kā tos uzdot un diezin' vai saņemšu atbildes. Pat ja saņemšu - tās būs atbildes vai lozungi?
Es nesaku, ka visi uz pasaules ir balti un pūkaini - ne ASV ar savām miera misijām ar ieroci rokā, ne Ķīna ar savām ne vienmēr kvalitatīvajām precēm... Vispār uzskaitīt varētu ilgi un dikti.
Un - vai man tik tā liekas, bet jebkurš, kas savu taisnību pasaulei, kaut aizžoga kaimiņam iet mācīt ar dūrēm, jau ir dvēselē nabags. Nabags tai ziņā, ka nav mācējis sarunāt, nezina citus argumentus, kā vien dūres. Sarunāt kaut ar kaimiņmājas Zuzīti var visu un vienmēr. Ja ne piecās minūtēs, tad ilgākā laikā. Ko vērtas dūres, ja nebūs ar ko parunāt? Var no rīta tiesasnamā par ko ar kaimiņu ecēties un vakarā uz dančiem kaut kopā aiziet. Bet ja nebūs tā kaimiņa? Tad jau pie velna tas tiesas nams un dejas zāle.
Tik vienu tagad gribu, uz ko ceru - Krievijas-Ukrainas murgam ir jāapstājas. Primāri jāapstājas. Par pārējo varēs mierīgi parunāt un sarunāt pēc tam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru