Šoreiz laikam par taisnīgumu kā tādu. rakstu sākot nav domas kādu linku piemeklēt, varbūt rakstīšanas laikā ko piemeklēšu atsaucēs. Bet pagaidām sāku bez tām, tik vispārīgi.
***************
Par to, ka daudzi "atbēg" no kādām nebūt problēmām uz Rīgu labākas dzīves meklējumos. Atbēg un pēc tam pukst, ka arī Rīgā ar to vismaz darba sameklēšanu kaut kā neveicas, ari dzīvokli atrast uz sitiena pagrūti. te uzreiz jautājums - kāpēc bēgi uz Rīgu bez stabilas apziņas, ka tevi te kāds gaida, dzīvesvietu un darbavietu uzreiz uz paplātes pienesīs? Vai Rīga ir vienīgā Latvijas pilsēta uz planētas? Daugavpils ir pārsvarā krievvalodīga pilsēta? Bet Daugavpils nekļūs latviskāka, ja tajā nedzīvos latvieši. Tad "bēgat" uz Daugavpili un pamazām papildiniet latvietiskumu tajā pilsētā; tā tomēr otra lielākā valsts pilsēta ar visu pilsētvides infrastruktūru...
Pie viena - Rīga nav no gumijas, Rīgas pašvaldībai vispirms jāsakārto pilsētvide rīdziniekiem, kuri gadiem ilgi vēlas dzīvot sakārtotā vidē. Rīgas pašvaldībai vispirms jāsakārto dzīve tiem, kuri pilsētā dzīvo ne jau pāris dienas rupji sakot. Tiem, kuri še izauguši un var sevi saukt par šīs pilsētas piederīgajiem jau kurā tur paaudzē. Nevis tiem, kuri relatīvi nesen ieradušies pilsētā vieglākas dzīves meklējumos.
*****************
Attieksme pret Latgali. Stereotips, ka latgalieši nodzērusies tauta, kura neko vairs nemāk un vispār tūlīt sabruks. Stereotips. Jā, dzer, bet nav nodzērušies un dzīvo, darbojas. Kā nelielam salīdzinājumam - Rīga ir nesakoptāka par latgalisko Ludzu. Ludzā jebkurā gadalaikā ir sakoptāka pilsētvide nekā Rīgā. Zinu, jo tur esmu dzīvojusi apmēram divus gadus.
Ludzā nevienam īsti neienāks prātā visādu drazu kaut konfekšpapīriņa veidā izmest kur pagadās nevis drazai atvēlētā vietā. Rīdzenieki - un kur tad jūs liekat to drazu, kas kabatās?
Pie viena - kaut Latvijas kartē apskatāt, cik liela ir Latgale. Latgale, kura par spīti visām varām, kuras pār reģionu nākušas, spējusi kopt, saglabāt un attīstīt savu patību, savu valodu un savu rakstību. Nodzērusies tauta to nespētu, kultūrvides tauta gan.
Tas, ka daudzos citos Latvijas reģionos, it īpaši Rīgas pilsētvidē stereotips - Latgale kā kaut kas nicināms... Varbūt pietiks to augstprātību, kura lielā mērā no skaudības zemapziņā? Kāpēc latgaļiem arī no mums - Latvijas tautas jāaizstāvas? Latgaļi kaut kur ir dvēseliski stiprāki par pārējiem. Un neskrien ar krūti pa priekšu "mīliet mūs!", viņi ir un dzīvo, attīsta savu kultūrvidi savai dzīvei. Viņi zināmā mērā stāv pāri tiem citu uzskatiem un stereotipiem.
Pabraukājiet paši pa Latgali, sapratīsiet, ka tas reģions ir daudz interesantāks un krāšņāks savā patībā par seklajiem stereotipiem.
************************
Daudzviet izplūst attieksme "pāķis", "lauķis". Laucinieks nievīgā izteiksmē. It sevišķi pilsētvidē. Laukos kultūras esot maz, cilvēki mazāk saprotot.
Bet pag'. Tās pašas mūsu tautasdziesmas radās laukos. Laucinieki uz teātriem braukā ziemas sezonā, tur ir skolas, veikali, kultūras nami un daudz kas cits. Protams, ne vienā šaurā zemes pleķītī, kuru sauc par pilsētu, saspiests; attālumi lielāki.
Un pie viena - lauki, laucinieki ir tie, kas tos pilsētas lepnos "degunus" pabaro. Labības lauki paši no sevis neuzrodas, neizaudzē labību, kura nu nekādi marša solī nedodas uz labības pārstrādes uzņēmumiem lai pēc tam tik pat marša solī maizītes izskatā neaizčāpotu uz pilsētnieku virtuvēm. Kartupeļi pilsētās nav bruģakmens vietā. Desiņas, karbonādes, piena produkti - kur tiem "kājas aug", ja ne laukos? Ja ne primāri laucinieku radīti?
Ja pavisam visi laucinieki dosies prom kaut kur pilsētās dzīvot? Mīlīši, kas tad notiks? Ne jau visiem pilsētniekiem ir mazdārziņi, un pat tie nespēj pilnībā un galīgi sagādāt to īpašniekiem absolūti visu pārtikai nepieciešamo produkciju ziemas periodam.
Mīlīši pilsētnieki! Noliekat beidzot kaut kur miskastē to savu nievīgo attieksmi pret tiem, kuri baro jūs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru