Te man sanāks nelielas domas par to, kas notiek un kas ir kas. Kā vienmēr - nepretendēju uz absolūto taisnību, vērā ņemami ir un būs arī citi viedokļi.
1. Pasaule ir "sašūmējusies" par Ukrainas "specoperāciju" tāpēc, ka tas ir reāls vienas valsts iebrukums kaimiņvalstī. Visi citi bruņotie konflikti, kuri norisinājās/norisinās kaut kur pasaulē, tomēr var tikt definēti kā lokālie konflikti. Tobiš, valsts/valstu iekšējie mēģinājumi "sadalīt pīrādziņu", kuram vārdā ir katras konkrētās valsts nosaukums. Šajos konfliktos iesaistītajiem neinteresē kaimiņu lietas, interesē norises pašmājās.
2. Dzirdēju pieļāvumu, ka Krievija Ukrainas notikumos izlieto novecojušu tehniku, lai atbrīvotu noliktavās vietu jaunākai, modernākai. Tas, ka paralēli iet bojā cilvēki - nu, "operācijas neizbēgamā blakne". Nu, pārbaudīt šo informāciju nevaru, bet pieļauju, ka tā varētu būt. Stipri šaubos arī par to, ka arī citas valstis (piemēram, ASV, Turcija), iesaistoties kādos lokālos militāros konfliktos izmanto super jauno, super moderno kara tehniku. Noliktavas jāiztīra visur. Lai tas novecojušais materiāls nemaisītos pa kājām kādā varbūt nopietnākā darīšanā.
3. Ir jāsamierinās ar to, ka Baltijas valstis, Baltkrievija un Ukraina ir robežšķirtne starp Rietumu pasauli un Austrumu pasauli (praktiski - Krieviju). Abas puses savu attiecību risināšanā mēģinās savas ietekmes robežas pabīdīt uz vienu vai otru pusi. Pat ar kara cenu. Tagadējie notikumi Ukrainā ir zināmā mērā šīs bīdīšanas piemērs. Un ne jau kaut kādas oficiālās (no Krievijas puses) mistiskas draudēšanas dēļ. Ukrainas zeme pirmām kārtām ir ļoti bagāta gan derīgo izrakteņu ziņā, gan kā viena no pasaules lielākajām labības klētīm. Un Eiropai, ASV ir izdevīgāk un ērtāk ko iegādāties no Ukrainas par ukraiņu cenām, nevis ko ar Maskavu kārtot.
Bet mums, mums jāsaprot, ka "riņķa dancis" ap un par šo robržšķirtni būs aktuāls tik ilgi, kamēr kaut viena no pusēm nebeigs pastāvēt. Tā nu tas ir vēsturiski sanācis.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru