Laikam vairākas tēmas sanāks. Nezinu, kā aizies domas izklāsts. Un varbūt kādam domas liksies drusku nepareizas un neērtas, bet ceru, ka mani sapratīs un nesitīs krustā.
Vispirms par esošajiem notikumiem Krievijas - Ukrainas karā, drusku no savādāka rakursa.
Vai esat pamanījuši, ka visus šos karadarbības mēnešus ir izteikta tendence "Krievija melna un nekāda, Ukraina balta un pūkaina"? Tiesa, Krievija to visu iesāka ar savu "specoperāciju", Ukraina spiesta aizstāvēties. Zeļenskis aktīvi rosās, meklē atbalstu un palīdzību citās zemēs, Putins sēž kaktiņā un "mētā" ko pārgudru un pie viena negrib atzīt, ka viņa "specoperācija" ir reāls karš. Visā pasaulē to redz un saprot, tik Krievijā neredz un negrib saprast. Bet, nu miers ar to. "Apmuļļāta" tēma. Es šoreiz drusku par ko citu.
Nu ir stiprs propagandas spiediens tam, lai Krievija izskatītos tikai un vienīgi melnās krāsās, bet Ukraina - baltās. Visa cita informācija, kura kaut drusku atkāpjas no šīs nostādnes - fui un pē. Ātri tiek kaut kur nobīdīta tumšākā kaktiņa vistālākajā nostūrī.
Man vienkārši rada piesardzību tieši šāda jautājuma nostādne. Nu nevar būt, ka viena tauta ir absolūti pareiza un cita absolūti nepareiza. Tiesa, par Krievijas āru cilvēkiem, kuri dzīvo tālu no Pēterburgas, Maskavas Sibīrijas virzienā, jau padomjlaikos klīda leģendas kā par "šauro pierīšu" īpašniekiem, kuri mazāk domā un vairāk pārtiek ar saukļiem un truli bez ierunām klausa jebkurai idejai, pat visai apšaubāmai, kura tiek "nolaista no augšas".
Visai piesardzīgi uztveru informāciju. No cikla "Jūs tā sakāt, nezinu kā ir patiesībā". Bet nu miers ar to. Notiek, kas notiek, un kaut kad jau notikums beigsies un kļūs par dažādi traktētu vēsturi.
Tik doma šajā visā sakarībā.
Agresors ar savu darbību visiem parāda savu nevarību, vājumu. Nevarību, vājumu miesā, garā un kādās tur vēl lietās. Savu satvara trūkumu. Miesā, garā un kur nu vēl citur stiprie nekad neuzbruks. Ne vājākam, ne stiprākam. Ir citi problēmas risinājuma veidi. Agresija nevis atrisina problēmu, bet to padziļina tālu un dikti.
Tikko diemžēl izdzēsu komentāru, jo kārtējais anonīmais. Par to, ka dzēsīšu bez žēlastības visus anonīmos komentārus, biju brīdinājusi jau laicīgi:
AtbildētDzēsthttps://mana-ligzda.blogspot.com/2022/03/tikai-zinasanai.html
Kaut kāda apsēstība - šim ierakstam tik anonīmie spēj piekomentēt. Vēlreiz īpašīgi atgādinu - dzēsīšu visus anonīmos. kaut vai tāpēc, ka nespēju adekvāti uztvert cilvēkus, kuri negrib atbildēt par pašu teikto, gatavi slēpties krūmos un no "drošās" vietiņas ņerkstēt. Un, piedodiet par salīdzinājumu, bet tie man stipri atgādina padomjlaika "stukačus", kuriem bija īpaša interese ziņot par radiem, draugiem, paziņām un vienkārši garāmgājējiem pat par slikti izmazgātu putekļlupatiņu.
AtbildētDzēst