Drusku paskaidrojuma par maniem iepriekšējiem tekstiem.
Virspusēji varētu likties, ka es, daloties ar uzieto Krievijas vēstures alternatīvo skatījumu un kādu ne pārāk smuku pašu vēstures aspektu publiskošanu, kaut neapzināti, bet tomēr atbalstu Krievijas pašreizējo darbošanos Ukrainas teritorijā. Tomēr tas nu droši nav tā. Vienkārši vēsture jāzina, "jāieslēdz" kritiskā domāšana. Jāapzinās, ka neviena tauta līdz galam nav balta, pūkaina un ideālisma kalngals. Katra valsts ir dzīvs organisms kaut vai tāpēc, viena no valsti veidojošām sastāvdaļām ir cilvēki, kuri šajā valstī dzīvo. Dzīvo ar visiem saviem plusiem un mīnusiem.
Mums nav tāds valsts vadītājs, kā Putins ar visu viņa autoritārismu. Jā, mēs lamājam savus valstsvīrus, esam ar kaut ko viņu rīcībā neapmierināti. Bet mūsējie nav nesatricināmi iecementēti savos krēslos, mums ir iespēja kaut nedaudz, bet tomēr vēlēšanu laikā pamainīt valdības sastāvu. Un katra valdība kaut ko pamaina esošajā valsts iekšējā situācijā. Tās izmaiņas patīk vai nepatīk - tālākais pēc skaita jautājums.
Un mums nav Ukrainas šībrīža problēmas - kara. Mums neveidojas straujos tempos valsts parāds, kura iemesls ir kaimiņvalsts iebrukums. Jā, Latvijai ir valsts parāds, bet tas "neskrien kalnā straujos tempos", jo citas valstis kādā nebūt formātā piedalās krīzes situācijas risināšanai. Mums nav karadarbības skarta zona, kuru būs ļoti jāatjauno tam, kuram šī zona paliks pēc karadarbības izbeigšanās (nu nevar būt mūžīgs šis karš). Un šajā griezumā nav būtiski - Ukrainai vai Krievijai. Teritorija ir ļoti stipri izpostīta un prasīsies pēc atjaunošanas. Donbass, Doņeckas apgabals ir viens liels akmeņogļu ieguves rajons. Laikam jau tās ogles ir būtisks derīgais izraktenis.
Kāpēc šobrīdējais "palags"? Vienkārši nedaudz jādomā līdzi notiekošajiem procesiem. Ar urrā saucieniem un tamlīdzīgām būšanām nekas labs nav sagaidāms.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru