Uzreiz pasaku - netaisos bīdīt kaut ko revolūcijai līdzīgu, tikai izteikšu to, ko domāju. Kā esošo faktu konstatāciju bez jebkāda zemteksta. Tikai kā vielu pārdomām un to, ka uztveru notikumus kā lietas, kuras ir un ne manā varā kaut ko mainīt. Var jau būt, ka manis rakstītais liksies neērts, bet tomēr. Balstīšos tikai uz oficiāli pieejamiem faktiem.
Vispirms nedaudz, kā atkāpe, par savām 3.augusta un 4. augusta publikācijām. Kopsummā devu linkus uz 14 klipiņiem par Krievijas vēstures alternatīvo, ne oficiālo skatījumu. Protams, YouTubē var atrast krietni vairāk klipu par Krievijas valstiskuma, Krievijas pārvaldītāju tēmu. Un dažas tēmas tiek apskatītas diezgan dažādi, pat pretējos viedokļos. Vadoties laikam jau pēc informācijas, kāda nu nokļuvusi līdz klipa autoram. Nemēģināšu analizēt šīs pretrunīgās informācijas. Pirmkārt jau tāpēc, ka būtu "jārokas" kādu laiciņu kaut internetā pieejamai informācijai, braukt uz Krieviju ko meklēt - nu nav tas brīdis un vai man šobrīd to vajag? Tik uzplaiksnī jautājums - vai Krievijas atbildīgie dienesti atbalsta šo klipu autorus un kā viņi dzīvo un rosās pašreizējā Krievijā? Nu, te man nav atbildes un pagaidām neizplūdīšu minējumos.
Labi, miers ar Krieviju. Par tās vēstures traktējumiem tiešām var atrast daudz interesanta materiāla. Kaut vai kā vielu pārdomām. Pievērsīšos Latvijas valstiskuma rašanās vēsturei. Un lai piedod man lasītāji, ja šī informācija būs drusku neērta. Vēlreiz atkārtoju, izsaku viedokli tikai zināšanai. Jums piedāvātos faktus esmu uzņēmusi no cikla - nu, ir tādi interesanti fakti. Nu ir, un viss. Pietiek ar to, ka man ir tāds viedoklis radies. Bez zemtekstiem.
Sākšu ar to, ka, cik nu atceros no skolā mācītā un tā, pie kā laikam jau pieturas arī tagad (neesmu īsti pārbaudījusi). Runa ir par Brestļitovskas miera līgumu starp Vāciju un Krieviju. Tika mācīts, ka Latvija savu neatkarību ieguva šī līguma rezultātā. Tomēr, un ir pieejama informācija, šajā līgumā nebija pat pieminēta Latvija kā tāda, plus pie visa abas valstis diezgan drīz atteicās no šī līguma. Toties Latvija kā tāda tika atzīta šīs atteikšanās rezultātā abām valstīm no jauna pārdalot tām interesējošās teritorijas. Pie viena - pirmās Latvijas brīvvalsts vadītāji veiksmīgi "noķēra" un izmantoja situāciju, kad šajā reģionā bija "jezga" - karš ar Vāciju, apmēram tajā laikā boļševiku apvērsums Krievijā un "ņemtne" kara neskartajā Krievijas teritorijā. Īsti legāla jaunās Latvijas valsts rašanās nebija, bet paveicās ar to, ka jaunizveidotās valsts darboņus atbalstīja laikam jau Vācijā un arī tauta nebija pret, nebuntojās, atbalstīja. Vēl kas - cik nu man zināms (avoti nav pārbaudīti, bet runas tādas klīda vēl padomjlaikos) toreiz Latvijas valstij Abreni ar visu Pleskavu "piešķieba" tik tāpēc, ka no labas sirds laikam iedeva arī pilsētu, kura ir stratēģiska dzelzceļu pārvadājumiem - dzelzceļa mezglu krustpunkts. Šādas laipnības iemeslus laikam neuzzināšu (nu, pagaidām nemeklēju), jo Latvijai jau tad bija trīs vērā ņemamas ostas - Rīga, Ventspils un Liepāja.
1939.gada vāciešu repatriēšanās. Diezgan zināms fakts kur Vācija bija ieinteresēta vāciešus dabūt prom no Krievijai tuvu esošām teritorijām. Bet tas, ka Latvijas valsts praktiski apzaga prombraucošos baltvācus - par to kāds ir kaut ko dzirdējis? Atradu par to informāciju saitā vesture.eu. Tā ka nebija viss tik balti un pūkaini, kā gribētos.
Tagad mūslaikiem, Latvijas neatkarības atgūšana 1990./1991. gados. Laikam jau neizplūdīšu vērtējumos, tik uzdošu jautājumus.
Man kaut kā nedod mieru tas, bijušie PSRS ne zema ranga funkcionāri, kuru biogrāfijās parādās, kaut kādreizējā, bet tomēr - piederība kompartijai, komjaunatnei, bīdīja valsts lietas pēc Latvijas atdalīšanās no brūkošās PSRS - Gorbunovs, Ziedonis Čevers? Ka tas nākas, ka Ždanoka, kura pēc likuma nedrīkst tapt ievēlēta Saeimā, pārstāv mūsu valsti Eiroparlamentā? Kaut kāda disonanse. Kā tas nākas, ka Rubiks, kurš aktīvi tik ļoti darbojās lauciņā, kurš saucas - esošās varas gāšana (jau Latvijas neatkarības pirmajos gados), ka par šo darbību tika arestēts, tiesāts un nosēdēja 8 gadus par to cietumā, jau 2000-jos gados līdzdarbojās (Var jau būt, ka arī tagad ko darbojas. Vai arī atgājis malā - nezinu, nav informācijas) valsts pārvaldes lauciņā? Kur viņam un Ždanokai rezons darboties tās valsts pārvaldē, kuras rašanos viņi neparko negribēja atzīt 90-to gadu sākumā? kas par klikšķi smadzenēs?
Un tie ir tikai redzamie bijušie PSRS laiku funkcionāri, kuri šīs brīvvalsts laikā bīdīja republikas valstiskās lietas. Lejupejošā eskalācijā gan jau ka tolaik kādos nozīmīgos amatos "sēdēja" arī citi PSRS nomenklatūras darboņi.
Un kāpēc nu ļoti ilgi "stiepa gumiju" čekas maisu publiskošanai?
Vel pie 90-tajiem gadiem. Ita Kozakeviča. Es viņu atceros kā vienu no trim sievietēm - aktīvistēm, kuras darbojās Tautas frontē (pārējās divas - Sandra Kalniete, Elita Veidemane), balsojot par Neatkarības deklarāciju 1990.gada 4.maijā balsoja par neatkarīgu Latviju. Pēc, rudenī, aizbrauc un konferenci Itālijā un tur peldoties noslīkst. Kaut kā toreiz oficiālo informāciju par viņas noslīkšanu uzņēmu visai šaubīgi. Pat tagad, pēc krietna laika, šaubas ir un paliek. Bet - šaubas vienmēr traktējas ne šaubīgā pilsoņa virzienā. Es nespēju paskaidrot, kāpēc šīs šaubas uzradās, pie viena nav reālu iespēju apstiprināt vai noliegt savu šaubīšanos. Palieku pie tā, ka - nu, bija tāds nelaimes gadījums. Miers ar to, pie tā arī paliekam.
Protams, jautājumi Latvijas svaigākās neatkarības iegūšanas procesa sakarībā ir krietni vairāk, nekā uzrakstīju. Bet tas zināmā mērā velk uz kārtējo sazvērestības teoriju. Skaidras, viennozīmīgas atbildes uz šiem jautājumiem vienalga nesaņemšu. Un vispār - vai man to vajag? Ko es darīšu ar iegūto informāciju? Galu galā - varas nāk un iet, cilvēki parastie paliek. Paliek un piemērojas jauniem apstākļiem.
Tas pagaidām viss. Nesodiet bargi, man vienkārši laikam patīk uzdot jautājumus. Jautājumus, kuriem ne vienmēr ir neapgāžama atbilde.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru