Uzkāpām Akropulē. Pēc, nokāpjot no kalna, vēl iegājām Akropoles muzejā.
Man tas likās īpašīgs sasniegums tāpēc, ka... nu nav un nebūs 18. Pat ne 30. Pie sava krietni pāri pusgadsimtam arvien mazāk izturu garus gabalus pastaigām, kur nu kāpšanu tiešām kalnā. Pašai priekš sevis liekas sasniegums, ka uzkāpu. Kaut arī ik pa brīdim meklēju, kur piesēst.
Varbūt būs piesprukušas vēl kādas bildes no vakardienas. Bet, liekas, nekas slikts no tā nebūs.
Ļoti skaistas vietas un daudz redzèts! Tà tik otrà diena, super!
AtbildētDzēstŠo komentāru nedzēsu laukā, jo komentētājs man pieteica privāti savu identitāti un nav no tiem cilvēkiem, kuri še bieži ienāk un aizraujas ar anonīmiskām diskusijām.
AtbildētDzēst