Izlasīju paplašu rakstu par to, ka 19.septembrī paredzētais skolotāju streiks netiek atcelts. Viss jau skaisti, skolotājiem vajadzētu lielāku algu par to darbu, kuru viņi dara. Bet tam ir arī medaļas otra puse, par kuru laikam nav aizdomājušies vismaz parastie cilvēki.
Vispirms - jā, deputāti periodiski palielina sev algas. Tai pat laikā - cik ir to deputātu un cik to pašu skolotāju? Starpība ciparā milzīga. Ja to kopsummu, kuru sev "iedala" deputāti, sadalītu uz visiem skolotājiem, tāds grūti pamanāms uz balta papīra cipariņš sanāktu.
Laikam neviens īsti nav aizdomājies par to, ka valsts maciņš, kā jebkurš maciņš, nav bezizmēra. Visi ikgadējie izdevumi tiek saplānoti vadoties no šī maciņa satura pie viena tumšā kaktā noglabājot kaut ko supermelnai reizei. Līdz ar to, ja uz sitiena tiek kaut kur, kaut ar to pašu streiku, pieprasīts līdzekļu palielinājums, tas palielinājums ir "jāatrauj" kam citam. Varbūt tām pašām pensijām vai iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Streikojošie ir gatavi tam? Jo - vai viņi zina valsts šobrīdējo maciņa saturu un vajadzības citās sfērās? Ja zina, tad vai aizdomājušies par savu prasību sabalansētību ar kaut to pašu īpašo vajadzību cilvēku vajadzībām?
Viss ir relatīvs.
Tas, ka skolotājam, un īpaši ja skolotājs ir no Dieva, visai nosacīti paliek laiks privātumam - ģimenei, paša bērniem u.tml. - ir bijis visos laikos. Arī padomjlaikos. Atceros praktiskus gadījumus pašas skolotāju dzīvē, nu noslēpt pagrūti.
Labi, skolotājam reizēm tajās mācību stundas 45 minūtēs jātiek galā ar "Kamčatkā" sēdošajiem "dalbajobiem", kuriem viss mācību process ir pie kājas, jāizskaidro jaunais materiāls tiem, kuri tiešām grib ko iemācīties, jāpārbauda zināšanas par iepriekšējā mācību stundā runāto... Tad vēl mājās tās burtnīcas, sagatavošanās nākošajai mācību dienai.... "Sportistiem" tai ziņā laikam jau stipri vieglāk.
Vēl kāds jautājums - vai tas bērns, kurš aizlaists skolā apgūt tās zināšanas, kuras pietrūkst vecākiem, ir mājās iemācīts cienīt skolotāju, pieaugušos vispār un savus skolasbiedrus pie viena?
Ziniet, es ar nepacietību gaidu, kad sāks streikot sētnieki, apkopējas, atkritumu izvešanas darbinieki. To atalgojums arī ir nesamērīgi mazs tam darbam, kuru viņiem jāveic. Un pie tās līdzpilsoņu attieksmes, kuru jāsajūt.
Labi, tas bērns iegūs mazāk zināšanu pa to laiku, kamēr skolotāji streikos. Kamēr tas bērns pa mājām dzīvosies, neies skolā, viņam tomēr būs kādas nodarbes - dators, televizors, grāmatas, rotaļas pagalmā u.tml. Bet kas notiks ar ofisiem, ielām, ja apkopējas, sētnieki, atkritumu izvedēji nobriedīs streikam? Galu galā šo triju amatu pildītāji vāc aiz mums, neapzinīgajiem, tos sū****, kurus "saražojam" - slinkajiem iemest kaut papīriņus, cigarešu izsmēķus tam paredzētajās vietās - atkritumu tvertnēs, negibošajiem atkritumus pašiem izvest uz atkritumu izgāztuvēm...
Kopsavilkumā. Ja skolotāji izies uz streiku apzinoties arī otru jautājuma pusi, tad uz priekšu. Ja neapzināsies - varbūt vērts nevis streikot, bet nomainīt profesiju? Smagi skan, bet es laikam savādāk nevaru, nemāku. Skolotājs tomēr ir SKOLOTĀJS, nevis cērpjama aita.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru