Vakar nesanāca ierakstīt, tāpēc lieku šodien. Vienkārši vakar sanāca diezgan ar piedzīvojumiem. Tagad pastāstīšu.
Vispirms drusku piemetinājums aizvakardienai.
Kamēr dēls gulēja, paplunčājos baseinā, pēc paklimtu drusku pa salas pilsēteli. Ekstrīms tiešām, vismaz priekš manis. Līmēšanās gar sienām, lai vispār kur tiktu. Toties man pa šo nedēļu uzlabojusies angļu valoda, viena pati nepazaudējos, spēju noorientēties visur un nokļūt kur man vajag.
Par angļu valodu runājot - grieķiem, nu, vismaz tiem, kuriem dikta saskarsme ar visa veida tūristiem - angļu valoda līmenī. Pat cilvēkiem tālos gados.
Man tā angļu valoda "atnāca vaļā" tādā līmeni, ka pat varēju saviesīgi aprunāties ar vienu kolumbieti. Musaka salas viesnīcā pīpējot uz nosacītā balkoniņa. Un pat bez dēla tulkošanas pasākuma.
Tagad par vakardienu.
Piecēlāmies ap astoņiem no rīta, paēdām viesnīcā brokastis. Pēc brokastīm savācāmies, izrakstījāmies no viesnīcas iepriekš noskaidrojot, ka sagaidītājs mums atbrauks pakaļ drusku pēc diviem, lai vestu atpakaļ uz ostu. Lai mēs aizkultos atpakaļ uz Atēnām.
Rīta pusē laiski aizlīmējāmies gar māju sienām līdz pludmalei. Dēlam plāns - nopeldēties, drusku pasauļoties. Es neriskēju līst jūrā. Vakardiena vējaina, arī ūdens dibens akmeņains, vispār pludmalē smiltis bija mazākumā, vairāk smalki, pavisam sīki akmentiņi. Bija pat jocīga sajūta, kad vējš uzpūta virsū tos smalkos akmentiņus.
Puikas pelde - viņam jocīgas sajūtas. Kad iekāpj ūdenī, tas drusku līdz ceļiem, bet kā uznāk vilnis - pāri viduklim. Vēl paklupa uz tiem jūras akmeņiem un sabrāza roku. Gāju pēc plākstera parastā.
Ja kas, bildēs ir dažas, kurās iepozēju. Bet neņemiet mani galvā,labāk apskatiet fonu.
Pēc jau kompānijā ar kolumbieti devāmies uz prāmi. Mums tā kompānija sanāca tāpēc, ka caur vienu tūrfirmu to salas braucienu sarunājām. Un bija plānots, ka mūs visus trīs Atēnās no prāmja savāks un izvadās pa nakšņošanas vietām.
Jāsaka, ka ja lidmašīnā no Rīgas bija daudz bērnu, tad prāmī no Musakas salas - daudz suņu, kuriem tiekoties bija vēlme savstarpēji pakomunicēt suņu valodā.
Prāmis par spīti nemierīgajai jūrai brauca visai ņipri. Un tomēr Atēnu ostā iebrauca ar apmēram 40 minūšu nokavēšanos. Vajadzēja iebraukt pirms deviņiem vakarā, iebrauca ap pusdesmitiem, nedaudz pāri. Trijatā meklējām to, kuram vajadzēja mūs aizvest prom no ostas. Neatradām. Dēls atrada vedēja kontaktelefonu, sazvanījās. Izrādās, cilvēks iepriekš aizmirsis plānotājā ierakstīt mūsu savākšanas pasākumu, lai nu mēs kuļoties pašu spēkiem uz savām adresēm. Jauki un laipni, praktiski nakts laikā. Tomēr izdevās atrast taksometru, bet pirms tas mūs kur veda - puikam nācās vēl aizkājot līdz bankomātam. Taksisti konsekventi tikai skaidru naudu Atēnās pieņem par savu pakalpojumu.
Lieki teikt, ka tad, kad iekūlāmies nakšņošanas vietā - nekas mīļāks par gultiņām nebija.
Bet nu tagad bildes.
.jpg)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru