trešdiena, 2022. gada 7. septembris

Pēdējā diena. Atēnas - > Rīga. Diemžēl bez bildēm, bet ... un pie viena neliels kopsavilkums

Iznāk ierakstīt ar vienas dienas nobīdi. Vakar ierakstīju par iepriekšējo dienu, šodien arī par iepriekšējo.

Cēlāmies 7-os. Lai sakravātos samērā ātri un dotos uz lidostu. Mums gan izlidošana 12-os, bet Kristapam gribējās būt lidostā jau pēc 9-ņiem rītā. Neziņa bija par čakaru izejot kontroli lidostā. Un tiešām sanāca neliela ņemtne. Izejot cauri tam pīkstošajam agregātam, man atkal kaut kas nopīkstēja. Un mūsu pirmās dienas versija par to, ka zandales pīkstinās apstiprinājās. Kad tai agregātā nopīkstēju, atgriezos izejas punktā, novilku zandales un izgāju tam agregātam cauri otro reizi, nekas nepīkstēja.

Par pašu lidostu - lidosta kā lidosta, kura apkalpo daudzus reisus. Liela, bet ticu, ka ir vēl lielākas.

Lidmašīnā atkal daudz ģimeņu ar bērniem. Vecumā no zem gada līdz kādiem apmēram pieciem gadiem. Izdevās piefiksēt laikam jau divas, ar kurām kopā lidojām uz Atēnām. Es laikam sāku novecot, bet īsti nesaprotu kāpēc bērnus vecumā zem gada ņemt līdzi atpūtas braucienā. Bet nu dievs ar to, paši ņēma, paši darbojās.

No Atēnām izlidojām pie turienes gaisa temperatūras ap plus 28 grādiem, Rīga mūs sagaidīja, ja nemaldos, ar plus 17. Atgriezāmies rudenī....

**************************

Tagad neliels kopsavilkums.

Ekstrēms jau priekš manis bija, Bet - uz beigām jau pieradu pie Atēnu ieliņu īpatnības. Staigāt pa mūsmājām pēc Atēnām ir vispār ļoti vienkārši. 

Vēl vakar no rīta iesmaidīju Kristapam "Kad un uz kurieni būs nākošais ekstrīms?"

Ir prieks par redzēto, piedzīvoto. Apmierināta, ka tiku galā ar piedāvājumu un bez kašķa un čīkstēšanas. Tas, ka reizēm gāju no soliņa līdz soliņam - nu neesmu sen vairs jauna meitene, izturības slieksnis iekliboja - nu, bet tiku taču galā. Paldies dēlam par šo izaicinājumu. Tagad zinu, ka varu, spēju tikt galā. Ne piecās minūtēs ar urrā uzrāvienu, bet spēju.

Atēnās pusdienojām vairākās ēstuvēs, bet tomēr reizes trīs aizgājām uz konkrētu vienu. Patika apkalpošana. Pie kam saimnieks jau katrā nākošajā sagaidīja īpašīgāk. Ja sanāk kādreiz būt Atēnās, sameklējiet klasisko tavernu Lolos, jūs sagaidīs omulīgs apalis ar nu ļoti šarmantām ūsām. Un būs apkalpošanas un ēdiena kvalitāte.

Man patika brauciens, iespaidi ilgam laikam.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru