Sēžu viena mājās pēc dienas izstaigas, Kristaps aizgāja uzkāpt tajā kalnā, kurā es pirmajā vakarā izbeidzos.
Kaut kā pavēlu izkasījāmies šodien. Puikam miegs iekrājies, nogulēja līdz apmeram 12-iem.
Nopirkām aptiekā "uzpurņus". Lai varētu ar metro pabraukāt. Nobraucām četras pieturas, lai ātrāk nokļūtu līdz arheoloģijas muzejam. Puika vismaz vienā virzienā Mājas-Muzejs ietu ar kājām, nav jau tālu. Tomēr mums abiem jārēķinās ar to, ka viņa mamma ir kundzīte gados un mazāk mobila. Brižiem kājiens no soliņa lidz soliņam.
Metro, pirms tā biļešu pīkstināmā agregāta, nopirkām diennakts biļetes. Tajā agregātā valodu izvēlē arī krievu valoda. Nu klīst pa Grieķiju arī krieviski runājošie.
Muzejā atkal mugursomu nodošana, toties bildēt varēja. Tiesa, bildēja tikai puika, viņam kabatas. Man kleitās kabatu nav, mobilo atstāju somā, jo kaut kā negribējās visu laiku rokās turēt. Toties puika man apsolīja vēlāk iedot arī savas šīsdienas bildes. Kad nokāps no kalna, kurā arī taps bildēts.
Un šodien atkal skaļās cikādes... Un arī palmu daudz...
Pusdienas ēdot, nosmaidījām. Mūs apkalpojot neiedeva maizi. Ātri pierod pie īpatnības, ka pirms pasūtītā ēdiena iedod ne tikai standartā ūdeni ar ledu, bet arī maizi. Tas, ka dod ūdeni ar ledu, un pie kam par brīvu - dikti svētīgi. Pastaiga kādos ap 30 grādiem siltumā raisa mērenas slāpes. Un patīk apkalpošanas kultūra, ēstuvju darbinieki izturas superlaipni. Var pat palūgt kastīti neapēstajam uzreiz, lai vēlāk mājās varētu ēdamo piebeigt. Rīgā zinu laikam tikai pāris vietas, kurās neapēsto iesaiņos līdzņemšanai.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru