Ar to, ka šorīt braucam uz Krētu, nokļūdījos. Braucam tomēr uz Musaka salu. Tomēr nav mirstama vaina. Kreta ar savu vēstures griezumu ir nu ļoti pazīstamas. Šo salu dzirdēju pirmo reizi. Kaut arī tā, cik te jūtams, tīristu iecienīta vieta.
Bet nu, pēc kārtas.
Cēlāmies puspiecos no rīta, lai mūs pussešos savāktu no mītnes vietas un aizvestu uz prāmi ostā. Ostā bijām jau nrdaudz pirms sešiem, nācās pagaidīt, kamēr sākas iekāpšana. Prāmis atgāja 7.15. Musaka salā pienāca 11.45. Pa ceļam daudz saliņu, kuras pa gabalu izskatījās slikti apdzīvotas un bez jel kādiem kokiem. Tuvumā piebraucot kādi koki tomēr atradās.
Bildēs vēl ir viena saliņa, tās pilsēta. Tajā saliņā prāmim starppietura bija.
Jau ostā izkāpjot, Musaka apbūra ar savām balti krāsotām mājiņām, mājām. Tīrības sajūtas radīšana, kaut arī šur tur trešs manāms, kā jau visās biezi staigātās vietās. Toties ielas te ir VĒL ekstrēmājas, nekā Atēnas. Ne tikai stāvuma dēļ, bet ari tas, ka tās ielas, kuras dēļ platuma ir vienvirziena, še spiestā kārtā ir divvirziena. Pie viena - Atēnās ir gājēju ietve un braucamā daļa tomēr. Še gājēji līmējas gar sienām, jo visa iela ir braucamā. Labi, ka abās pilsētās vadītāji ir nu izteikti uzmanīgi un iecietīgi, uzmanās paši un uzmana gājējus, lsi nesanaktu negadījumi.
Pie viena pamanīju dāmas, kuras klimta pa pilsēteli slikti piesegtos peldkostīmos. Kaut kā neierasti, bet puika teica, lai neiespringstot. Tā šajās vietās esot ierasta liet un visiem esot vienalga.
Tagad nedaudzās šodienas bildes. Kā nopublicēšos, tā dušā un izbaudīšu filmās redzēto standarta tūristu izklaidi - (vispirms duša, tiesa) viesnīcas peldbaseinu. Nu reizēm taču drīkst justies ka standarta vidusmēra turists, vai ne?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru