Iepriekšjās dienas drusku ierakstīju, bet principā liku bildes iekšā. Šobrīd nedaudz papildināšu tekstuāli. Jau iepriekš lūdzu piedošanu, ka publicēju bildes bez īpašīga paskaidrojuma. Ainiņas no pilsētas manuprat labāk nodod pilsētas auru.
Kad mājās, pirms brauciena, teicu, ka došos ekskursijā uz Atēnām, man viena dāma izteicās, ka Atēnās neesot ko redzēt vairāk pa Akropoli. Aha. Bildēs jau redzējāt, ka ir gan un padaudz. Es tik drusku pabildēju.
Vakar jau izteicos par cikādēm. Pie šiem kustoņiem klātpiemetināšu, ka pilsēta zaļa. Pat diezgan šaurā ieliņā ielas zonā aug kociņi. Citronkoki, apelsīnkoki. Pie katras ēstuves nu ļoti izteikti daudz laurlapu krūmi.
Vecpilsētas šaurībā ir ielu posmi, uz kuriem ļoti šaurībā viena blakus otrai saspiedušās ēstuves ar savu āra zonas galdiņu izkārtošanu. Un visur, it īpaši vakarpusē, par apmeklētāju skaitu grēks sūdzēties.
Tūristu pieplūdums pilsētā. Nu ĻOTI daudz. Mūsu vecpilsētu "apsēdušo" tūristu skaits uz Atēnu fona - tuvu nullei. Bet to, ka tūristu daudz - var jau redzēt manās aizvakardienas bildēs ar Akropoles Panteonu fonā. Par Akropoli runājot - uz to no nosacītās lejas skatoties "Ko? Un es tur uzkāpu?". Labi, ka uzkāpām otrajā dienā, kad bijām izgulējušies. Bet jau trešajā dienā, šodien - nezinu, vai manis pietiktu uzrāpties. Vēl viena fīca - es uzrāpos Akropolē, bet uzreiz sameklēju vietiņu, uz kuras apsēsties, bet redzēt apkārtni. Kamēr dēls pa kalna virsu pārvietojās visu apskatot tuvāk. Un, galvu grozot uz visām pusēm, ieraudzīju gandrīz paslēptā nostūrī LIFTU. Urrā. Kā dēls beidza savu pastaigu un pievienojās man, devāmies turp. Izrādījās - lifts paredzēts cilvēku ar īpašām vajadzībām transportēšanai šurpu turpu. Es tai grupā iederos, puikam nācās rāpties lejā paša spēkiem. Tiesa, man nācās uz lejupbraukšanas laiciņu konfiscēt puikas keponu un ar to aizsegt mutes un deguna daļu. Izrādijās, maska liftā vajadziga, bet, protams, nu nebija mums. Tad nu pēc lejupnokļūšanas devāmies uz Akropoles muzeju.
Akropoles muzejs uzcelts uz jau iekonservētas izrakumu vietas. Gan pie ieejas muzejā, gan muzeja pirmajā stāvā stikla grīda zem kājām un var no augšas paskatīties uz to, kas palicis līdz mūsdienām no jau vēstures. Var pat pēc muzeja ekspozīcijas apskates turp nokāpt un paklaiņāt pa vēsturi. Muzejā mugursomas bija jānodod garderobē un fotografēt nedrīkstēja. Tāpēc man nav bilžu no tā muzeja. Apbrīnoju muzeja zāļu uzraugus - visu dienu uz kājām, izteikti vaktēt tūristus un tiem aizrādīt, ja nu tie tomēr izdomā ar mobilajiem fotografēt.
Vēl vakar, pēc otrās pastaigas tūres, cerējām pabraukt kādu pieturu ar vietējo metro. Atkal "aplauzāmies" - metro vajadzīgas maskas. Nekas, šodien nopirksim katram gadījumam. Ja nu kas un kaut kur būs vajadzīgs.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru