Sabiedrībā saaktivizējusies "šūmēšanās" ap grozījumiem Notariāta likumā, kura publicēšana, spēkā stāšanās ar prezidenta ar prezidenta lēmumu apturēta uz diviem mēnešiem. Laikam tā "šūmēšanās" ir vērsta uz to, ka šos grozījumus varēs izmantot LGBT cilvēki savu attiecību legalizācijai.
Bet grozījumos jau "aizpeldēts" no konkrētības, runa ir par divām pilngadīgām personām. Un divas pilngadīgas personas - ir da jebkas. Vīrietis + sieviete, sieviete + sieviete, vīrietis + vīrietis. Kāda tur starpība? Divas pilngadīgas personas. Un kāda kuram daļa, kurš ar ko un cik reizes? Cilvēki legalizē kopdzīves faktu pat bez precībām. Un nepārkāpj nekādus citus likumus.
Visa tā "šūmēšanās" rada iespaidu, ka kādam/kādai vispirms jau skauž, ka kādam pārim ir kādas savādākas attiecības, nekā tās, kurās tas skauģis dzīvo. Un varbūt tam skauģim skauž, ka kāds no tā pāra nav pievērsis nu nekādu uzmanību skauģim? Aizvainojums, jo atraidīts?
Vispār jau, nav smuki pa atslēgas caurumu blenzt svešā guļamistabā.
Vēl pie viena, ik pa brīdim publiskā telpā parādās puksti par to, ka izglītības iestādēs bērnus daudz brīvāk informēs par dažādību cilvēku attiecībās pieminot LGBT, kas tomēr ir minoritāte uz vispārības fona. Tad jautājums - kas tik nosodāms tajā, ka tas jaunulis zina par dažādībām? Nenobriedušais bērns varot kļūt par kādu no LGBT formām. Upsiņ. Bērnam līdz tam laikam, kamēr viņa organismā nav sākusies pārkārtošanās no bērna uz sievieit/vīrieti, vispār maza interese par jebkuras formācijas dzimumattiecībām. Tam bērnam vairāk interesē pikošanās, rotaļas pagalmā (vai arī datorā), lelles, krelles, alvas zaldātiņi u.c.u.tml.
Pubertātes periodā pusaudzi sāk interesēt visas tās dzimumu atšķirības un būšanas, ir mēģināšana tikt skaidrībā ar sevi un savu organismu. Un ne jau skola tos pusaudžus kaut kur grūsta un biksta. Skola tikai informāciju dod, pusaudzim pašam jātiek skaidrībā ar sevi un apkārtējo pasauli. Dusmoties par to, ka skolā stāsta? Skolā visu nevar visiem izstāstīt. Bērns vairāk laika tomēr pavada ārpus skolas sienām sagrābstot informāciju ģimenē, pagalmā, internetā, citviet ārpus skolas sienām. Tas viss summējas ar skolā padzirdēto.
Pie viena nu nevar vainot skolu tajā, ko paši vecāki palaiduši garām savā negribēšanā runāt ar bērniem, darboties ar viņiem.
Ja nu kas un salīdzinājumam tikai. Manai paaudzei, vispār tiem, kuriem skolas gadi, pusaudzība, jaunība bija līdz 1990.gadam, "pa visiem galiem un visādi" "pičkāja iekšā" komunismu, marksismu ļeņinismu. Nu ļoti uzstājīgi. Gribat teikt, ka visi izaugām nu ļoti nu fanātiski urrā komunisti? Nē, nu bija visādi procentuāli, bet taču ne masveidā un pavisam. Savādāk pat ideja par atdalīšanos no PSRS neparādītos, nemaz nerunājot par atdalīšanās faktu. Man dzīvē kaut kā nu ļoti ļoti maz sanācis saskarties ar komunisma fanātiķiem, nu tādiem, kuri pārņemti ar to ideju tā, ka realitāti neredz.
Uztraukties par to, ka LGBT gājienos daaudz jaunuļi piedalās? Ziniet, kā uz to paskatās. Ne paši gājiena rīkotāji, ne skatītāji no malas nevar pateikt to, cik no tiem jaunuļiem patiešām ir piekritīgi minoritātei, cik vienkārši "ielekuši meinstrīmā", jo jautājums ir aktuāls; par to daudz runā. Tāpat arī, tie, kurus man gribas par klauniem nosaukt. Nu tie, kuri iet gājienā Ziemassvētku eglītes paskatā un nu pārāk kliedzošā uzvedībā, lai piesaistītu sev uzmanību.
Īsumā un nobeigumā - nu liksim mierā tos grozījumus, lai tiek cilvēkiem vēl viens variants, ka legalizēt savas attiecības. Kāda kuram daļa, kādas personas veido pāri. it sevišķi nepārkāpjot nevienu citu likumu un kaimiņa guļamistabas slieksni.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru