Dikts lūgums tomēr visu še sarakstīto līdz beigām izlasīt un tikai tad, ja rodas vēlme, izteikties.
1. Ceru, ka kādam noder tie mani linku vākumi. Pašai jau arī ir interesanti tos tekstus lasīt un klipiņus caurskatīt. Tiesa, ar tiem klipiņiem pēdējā laikā problēma uzradusies. Kopš mani sākuši intensīvāk lasīt, skatīt, dažiem klipiem uzrodas "Skatiet pakalpojumā YouTobe", dažus vispār aizbloķē ar "sižets ir privāts". Ja es še ielieku nevis kā norādošu linku, bet iepublicēju no YouTube, Pēdējais, protams, netraucē taču klipu skatoties pāriet uz to YouTube. Un tas īpatnējākais ir tas, ka bloķējot vienu no klipiem kurš veda uz pirmo vairāksēriju mākslas filmas sērijām, pazušanas iemesls bija laikam jau autortiesību pārkāpums. Var jau būt, nestrīdos. Bet vai tajos gadījumos, kad tās autortiesības it kā tiek pārkāptas, vispirms civilizētā veidā bez starpniekiem aizskartais pilsonis nevēršas pa taisno pie pārkāpēja jautājumu risināt? Un tik pēc, ja nesanāk vienoties, tiek piesaistīti kādi no malas? Drusku neziņā esmu, un neizpratnē. Varbūt atradīsies kāds, kas precizēs?
2. Drusku skumīgi bez Ulda Rozenfelda blogāres apskatiem. Protams, pa šo laiku esmu sev lasāmsarakstā atķeksējusi dažus blogus, kurus ielasos periodiski. Bet tie apskati kaut kā tomēr pietrūkst. Bet tajā pat laikā - kāpēc viņam jātērē laiks un enerģija, ja no samērā plašā blogu klāsta aktīvi tik relatīvi nedaudz? Un praktiski katru nedēļu rakstoši?
3. Un par slidenām pilsētas ielām - nav ko uz sētniekiem vien pukstēt. Pamēģiniet pastaigāt pa piesnigušu meža taku. Aha, neslīd; tikai nākas reizēm pa dažāda izmēra kupenām pavelties.
Siltums, kas izsprūk pa veikalu un citu iestāžu durvīm, kad tās durvis tiek virinātas, auto kurbulēšanas un izplūdes, mūsu pašu daudzskaitlīgās kājiņas zināmā mērā pakausē to ielās sasnigušo balto brīnumu. Un atkusušais drusks uzkrājas apakšpusē. Sētnieks taču 29/167 neatrodas uz ielas un pie katras, kaut nelielas, sildierīces...
4. Pēdējā laikā publiskā telpā pasprūk aicinājumi parakstīties par esošā Saeimas sastāva atlaišanu. Nopietni? Un tiem aicinātajiem ir pārliecība, ka no tā darba atlaistos kā nepiemērotus, nederīgus ieņemamajam amatam pēc un ātri vien neiebalsos atpakaļ? Ja atlaiž no darba, jābūt pārliecībai, ka vietā iebalsos 100% jaunus un pavisam citus. Savādāk - kāda jēga atlaist no darba, ja pēcāk tomēr paņem atpakaļ bez visādām tiesvedībām par it kā nelikumīgu atlaišanu?
Reiz jau, ja nemaldos, Zatlers deva zaļo gaismu tās iestādes darbinieku atlaišanai no darba, tauta piekrita, bet pēc tam sabalsoja atpakaļ darbam lielu daļu no tiem no darba atlaistajiem.
Jēdzīgi laikam būtu tad, ja pieņemtu likumu par to, ka Saeimas atlaišanas gadījumā atlaistie deputāti nemaz un nekādi nedrīkst balotēties atpakaļ. Ja termiņš beidzies un kārtējās, periodiskās vēlēšanas, tad laikam ka jā, var jau arī vēl kādu termiņu pastrādāt. Bet ne tad, kad ar negodu no darba atlaists.
5. Francijā top likums par smēķēšanas ierobežošanu publiskā telpā. Un te nu kārtējā mana piebilde (ko šādu noteikti ka esmu paudusi jau kaut kur iepriekš kādā no saviem tekstiem). Visvienkāršākais veids, kā cīnīties pret smēķēšanu ir cigarešu un citu tabakas izstrādājumu ražošanas izbeigšana. Tāpat kā ar alkohola patēriņu - diezgan stipri var to nejaucību apturēt vispār neražojot alkoholiskos dzērienus. Bet gan jau ka kādam (neatkarīgi no valstspiederības) ir izdevīgi gan ražot, gan cīnīties ar ražojuma izraisītajām sekām. No cikla - "paši pūta, paši dega".
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru