Tik tā, paprātuļojot

Var jau būt, ka atkārtošos tajā, ko jau kādos rakstos esmu paudusi. Ceru, taps piedots.

1. Tikai fiziski un morāli vājais ies kaimiņam ar dūrēm virsu savu spēku pierādīt. Neko īsti nepierādīs, tikai "izgāzīsies kā veca sēta". Un ir pilnīgi vienalga vai tas uzbrucējs ir fiziska vai juridiska persona. Vājums paliek vājums. 

Stiprajam nevajag meklēt kautiņus, lai savu spēku pierādītu. Ir daudzi citi saprātīgi veidi, kā savu spēku pierādīt.

Toties agresīvais vājums ir bīstams apkārtējiem, jo ir bumba ar laika degli, kura var sprāgt neprognozējami. 

2. Statuss ir tikai statuss. Ķeksītis anketā. Viss pārējais ir pašā cilvēkā un viņa attieksmē pret sevi un apkārtējo pasauli.

3. Censties līdzināties kādam savam elkam ir ceļš uz sevis noliegšanu. 

4. Sacensība? Noderīga lieta ja tai pieiet ar saprātu. Arī sporta sacensībās. Arī ikdienas lietās. Jo vienmēr ir jautājums "Kāpēc tas cits varēja labāk, nekā es?" un atbilde jautājumam vienmēr stimuls pašattīstībai.

Seriāls: Policijas akadēmija

Ražotājvalsts: ASV, 25 sērijas

Biju skatījusies pilnmetrāžas filmas tēmā. Kad meklēju pēc nosaukuma, cerēju atrast kaut vienu no tām filmām. Bet nu sanāca ka sanāca. Seriāls un filmas daļēji pārklājas notikumu norises un dažu tēlu ziņā. Bet ir arī atšķirības. Seriālu lielā mēra izlēmu skatīties divu iemeslu dēļ - 1) ja nu reiz uzdūros, tad nu noskatīšos; 2) seriālu nebija sanācis redzēt.

Tomēr. Apnika jau pie piektās sērijas. Pilnmetrāžas filmas bija interesantākas

Links uz seriāla pirmo sēriju, tulkots krievu valodā. Jo man man tomēr, kaut arī uzlabojas, tomēr problēmas ar angļu valodas zināšanām laikam tik ātri nebeigsies...

Vācas, vācas, vācas man šomēnes tie demotivatori

Nu ko man darīt, ja demotivatoru raža tagad liela?

 

Atkal nedaudz savākti. Atkal linki nedaudz

1.  Par kombinātu Māksla Rīgā.
2. Latvieši radījuši sistēmu, kas darbojas pasaulē.
3. Diskusija par mākslīgo intelekti.
4. Visu paspēja - gan dzeju, gan bērnus. Plūdonim bijuši 10 bērni.
5. Radioieraksts par veselību mūsu zarnās (arī par šo veselību ir jāzina tomērt).
6. Atklātas noslēpumainas būves Gizā.

Ak, nu tā, un atkal demotivatori. Šoreiz padaudz. Maijs ir ražīgs ar demotivatoriem

Tāds kaut kāds visādu domu savākums

Tiešām, domu savākums bez konkrētas pamattēmas. Kā piesitieni dažādām lietam, vietām, notikumiem. Zināmā mērā pieteikumi kaut kam.

* Mani zināmā mērā neizpratnizē tie mākslas priekšmetu kolekcionāri, kuri par milzu naudiņām iegādājas kādus šos priekšmetus un pēc glabā tos "tumšās istabās aiz 157 atslēgām". Tiešām, neizpratnizē. Jo saprātīgi būtu kaut reizi nedēļā šīs savas kolekcijas izstādīt publiskai apskatei par saprātīgām ieejas biļešu cenām. Sanāktu vairāki zaķi ar vienu pīkstienu. Nu, ja tā var domu formulēt, priecājas pats un citiem arī ļauj papriecāties, pie viena kaut nedaudz "atsit" par kolekciju izdotās naudiņas... 

Lipīgie demotivatori garastāvoklim. Šomēnes ļoti ātri ievācas

Prostitūcija, koncentrēti iz iepriekšējām tēmām

Protams, esmu šo tēmu cilājusi citu starpā savos iepriekšējos rakstos. Tagad pamēģināšu koncentrēti, jo tēma joprojām aktuāla, kaut arī nolikta varas gaiteņu tālākajā stūrītī. Nevēloties cilāt un vēloties izlikties, ka tādas nemaz nav. Un pie viena rakstu ar paavisam klusu cerību, ka tomēr "aizies" līdz tiem varas gaiteņos staigājošajiem un taps pieņemts saprātīgs lēmums.

Vispirms - prostitūcija ir ļoti, ļoti sens sociālas dabas pakalpojums pēc kura ir ļoti liels pieprasījums. Ja nebūtu pieprasījuma, nebūtu arī pakalpojuma. Visi tie moralizējošas dabas iebildumi pret šāda tipa pakalpojuma sniegšanu ir tikai un vienīgi liekulība un realitātes noliegšana.

Mani komentāri vīriešiem par šo pakalpojumu:

Vākums pasmaidam. Šomēnes tiešām ātri savācas

Salaspils Botāniskajā dārzā. Bildes padaudz

Būts kopā ar māsu un vedeklas vecākiem. Parkā - stādu tirdziņš. Acis žilba un bija "Ak, kaut dārziņš man būtu!". Tik daudz jaukuma un vispār.... Un pie viena saulīte jauka, diena silta...

Un atkal kārtējais linku vākums. Nedaudz

1.  Ļoti reta alerģija. Ne pie mums konstatēta.
2. Harley dāma. Mūszemītē dzīvojoša.
3. Kad tad Plūdonis izvēlējās savu pseidonīmu?
4. Ilgonis Vilks par 21.gadsimtu.
5. Latvijā dzimstība kritusies diezgan jūtami.
6. PSRS (galvenokārt Maskava) pēc Otrā pasaules kara. Ekonomika. Klips krievu valodā.
7. Par aisbergiem. 
8. Dīvaini artefakti, kas liek padomāt. Klips krievu valodā.
9. Par to, kas ir skandināvi. Klips krievu valodā.

Pa ceļam uz Iļģuciema bibliotēku un tur - Guntas Deģes lekcija

Tiešām. Vispirms bildes no pa ceļam uz virsrakstā minēto bibliotēku, tad neliela izstāde bibliotēkā un Guntas Deģes atraktīvā lekcija par viduslaiku veļu un higiēnu. Nākošo reizi labošos un jau laicīgi informēšu par gaidāmām viņas lekcijām. Ir to vērts klausīties ne tikai faktoloģiskā materiāla dēļ, bet arī dēļ materiāla pasniegšanas veida. :)

Jolantas Tīfenbergas nelielā izstāde un mazliet Ķīpsalas pirms un pēc izstādes apmeklējuma

Jā, nu šoreiz veiksmīgi nokļuvām. Atšķirībā no pagājušās sestdienas. Skatīties izstādi braucām tai pašai meitenei, kuras gleznas pērn braucām uz Lapmežciemu skatīties. Atradīsiet caur Iezīmi Lapmežciems. Ja toreiz izstādē bija tieši glezniecība, tad šoreiz darbs ar metālu. Un bija "Ups! Viņa spēj arī šajā formātā strādāt! Interesanti un jauki!". 

Katrā gadījumā ir noskaņojums sekot meitenes radošumam un pēc iespējas izstādes apmeklēt.

Sanāk man periodiski ko pa ceļam pabildēt

Nu jā, atkal. Par laikam ka runātām tēmam.

Var jau būt, ka noteikti esmu runājusi par šīm tēmām kādos citos rakstos. Tagad vienkārši laikam ka noslēguma akordi. Runātām tēmām. 

* Mums skolā, mācot latviešu literatūru, uzsvēra Raiņa "Ļaunu ņemt un vērst par labu/Tas piedot ir". Nu, tiešā nozīmē ne vella. Piedot ir izrunāt un "nolikt plauktiņā". Ja nesanāk izrunāt, vienalga ķipa saprotoši piedot, bet neaizmirst līdz mirklim, kad atliktā saruna tomēr notiek. Tad, noslēdzot tēmu, arī aizmirst. Un nevajag visu laiku dzīvot ar "tu toreiz to, šito un vēl kaut ko izdarīji tā, ka mani nosāpināji" situācijā, kad nodarījums sen jau izrunāts un palūgta/saņemta piedošana pēc sarunas. Nu nedrīkst sevi dedzināt dzīvojot jau izbeigtā pagātnē. Nekas labs no tā nav sagaidāms, tikai sabojātas attiecības.

Nu jā, tie ir demotivatori. Šoreiz ātri, pavisam ātri sakrājušies

Kaitina un aizvaino

Nē, nav tā, ka skraidu apkārt ar aizvainotu ģīmi. Mani neredz ar drūmu seju. Mājās vismaz visiem uzsmaidu, kaut ko jauku pasaku. Arī radiem, draugiem, paziņām tā īsti piktu ģeimi nerādu. Man vajag tā pavairāk, lai es "uzsprāgtu". Citādi - cenšos savaldīties un savu negāciju par kaut ko neizgāzt apkārt.

 It kā jau nav slikti, nebojājas attiecības ar apkārtējiem. Bet tajā pašā laikā tam visam, kas reizēm uzrūgst, kaut kur ir jāizgāžas, lai pati nepārplīstu. Aiziet izkliegties mežā? Iedzimtais slinkums kaut kur vilkties tikai tāpēc, lai izkliegtos. Man labāk patīk un ir pat luste kur pēc kaut kā pozitīva aizdoties. 

Brīvības, tiesības un tamlīdzīgas lietas. Laikam ka pašvērtējums.

Laikam ka noteikti arī šo tēmu esmu aprunājusi daudz un dikti iepriekšējos tekstos kādas Domas pastiprināšanai, apstiprināšanai. Bet nu dubultais vai kurš tur pēc skaita neplīst.

* Mēs esam tik brīvi, cik nu gribam būt paralēli apzinoties, ka daudzas mūsu brīvības beidzas tur, kur sakas kaut kaimiņu Ješkas brīvības. "Nodrāzta" frāze, bet tajā ir ļoti daudz patiesības. Piemēram, kaut vai tajā pat sabiedriskajā transportā. Tik ierastā, jau par rutīnu kļuvušā ritmā. No transporta taps izsēdināts tas, kurš visai skaļi uzbāzīsies tantukam ar savām dzejas vārsmām. Tam dzejotājam ir brīvība tās dzejas lasīt, bet tantukam ir brīvība klausīties dzeju tad, kad viņa grib, nevis kad viņai uzspiež. Nu, kaut kā tā.

* Šo es laikam esmu tikusi, bet statuss nenosaka cilvēka brīvības esību vai neesību. Juridiski nebrīvs cilvēks reizēm ir brīvāks par juridiski brīvu cilvēku. Viss ir atkarīgs no domāšanas; teiksim, intelekta pakāpes.

Labi, necilāšu savā ziņā cilātas lietas, vispārzināmo.

Ko esmu sadarījusi laika periodā

Nē, nebūs tomērt paīdēšana, kā nesenajā ierakstā. Bet zināms atskats laikam ka būs. Un domāts plašāk, nekā pieminētajā rakstā piezīme par to, ka pagājusī ziema man pasmaga bijusi.

• Nedaudz caurskatīju savus rakstus (nu tā, tiešām virspusēji laikam ka) un konstatēju, ka man tiešām sanākuši divi raksti vienā tēmā, par vienu un to pašu un par vienu un to pašu emociju. Vispirms - 2017.gadā, un arī pērnā gada novembrī. Tomērt ārā nevienu nedzēsīšu. Lai paliek abi ar norādi uz to, ka mana nostāja pret minēto darbību palikusi nemainīga. Cik nu no mana metrs ar kepku, tāda kruķīšana nu sen jau ka lieka kļuvusi...

Kārtējie pasmaidam demotivatori

 

Nedaudz Ķīpsalā

Nu sanāk man kā vienmēr. Pierunāju māsu aizbraukt uz vienu izstādi Ķīpsalā, RTU vienā korpusā izstādīti apskatīt. Atkal meitenei, kuras gleznas pērn triecāmies uz Lapmežciemu skatīties. Un - lika drusku pagaidīt. Tas korpuss vaļā ir tikai darba dienās. Nāksies braukt to izstādi skatīties jaunnedēļ, pa nedēļas vidu. Bet bildes tomēr sataisīju no drusciņas Ķīpsalas. Ņemiet par labu.