1.maija svinību sakarībā

Atkal ar tādu kā aizkavēšanos rakstu pārdomas svinamdienas sakarībā. Runa ir par 1.maija atzīmēšanu kā svētku dienu. Ar tādu it kā gadiem jau krātu neizpratnes piedevu.

Manai paaudzei jau šī svinēšana kā proletariāta (darbaļaužu) svētki tika pa visiem galiem pičkāta iekšā. Ar visu nodevu ideoloģijai - svētku gājieniem. Un, nu jā, - manā jaunībā oficiālā brīvdiena bija ne tikai 1.maijs, bet arī 2.maijs. Tas nu tā, par margrietiņām garāmejot.

Man kaut kā šie it kā svētki, svētku nosaukums nu noteikti - kaut kas tiek uzspiests. Vai tiešām oficiālajai pavasara brīvdienai vajadzētu kaut ko tik pelēcīgu? 

Lai precizētu jau reiz it kā zināmu svētku nosaukuma jēgu, pajautāju Vikipēdijas tantei. To tur atrasto skaidrojumu lasiet šeit. Un, jā. Sapratu līdz galam to, kas man tajos svētkos nepatīk, neaizrauj. Nu loti lielā komunisma piegarša.

Jā, bērnībā, jaunībā bija interese pavērot, kā kurš kolektīvs bija noformējis savu piedalīšanos obligāti brīvprātīgajā svētku gājienā. Un viss. Ar to tad arī beidzās visa svētku būšana. Vismaz priekš manis. Gāju mājās izbaudīt brīvdienu ar brīvdienai piekritīgiem visādiem citādiem pasākumiem. Mājās un kopā ar draugiem.

Un man tik jautajums. Vai mums, jau n gadus esošiem ārpus padomiskās telpas, ir vajadzīgi svētki ar izteiktu padomisko piegaršu? Darbaļaužu svētki? Daudzām profesijām ir atsevišķas svinamdienas, kuru laikā, tiesa, visi strādā, jo nav brīvdiena. Tad kāpēc tāda mistiska Darbaļaužu vai, kā šodienas gadījumā, Darba svētki? Nesaprotu loģiku.

Tajos laikos, kad šis datums tapa par plašu svinamdienu, laikam ka ar jēdzienu "darbaļaudis/proletariāts" tika apzīmēta pelēkā fabrku strādnieku masa. Cilvēki, kuriem strādnieku šķira ir galvā, nevis statusā. Tobiš, cilvēki, kuri no "maizes" darba brīvajā laikā vazājas apkārt nevīžīgi ģērbušies, dzer, spļaudās ar saulespuķu sēkliņu pārpalikumiem, dzer lielos daudzumos alkoholu un ir maz domājoši (jo nav audzināti domāt kaut par to, kā nopelnīt ne tikai dienišķai desai, bet arī kaut saldējumam).

Nē, es nesaku, ka strādnieka statusā esošie cilvēki ir slikti. Kāda starpība, kādā kurš publiskajā statusā, ja ir cilvēks-domājošais un savu no darba brīvo laiku pavada ne tikai ar simt gramiem šņabja rīklē, bet arī ar ko citu vel laiku aizpilda. Bet strādnieks strādnieks? Kam viņam vel vieni svētki, ja viņš jau tā pat svin piektdienas nakti uz svētdienu (labākajā gadījumā, daudziem tā svinēšana izvēršas par nakti no piektdienas uz pirmdienu)?  Uzdāvināt vēl vienu dzeramdienu? Un tādējādi noris ņemtne pret vispārējo nodzeršanos?

Cik nu no maniem novērojumiem, zināmā mērā ne plašām zināšanām, jēdzienu "proletariāts" (laikam ka ar zemtekstu "darbaļaudis") 19.gadsimta beigās/20.gadsimta sākumā izdomāja kā apzīmējumu fabriku/rūpnīcu strādniekiem. Hm, bet darbaļaudis kā tādi ir visi, kas strādā. Neatkarīgi no tā, vai rūpnīcā pie konveijera vai institūta laboratorijā amēbas pētot. Gribat teikt, ka strādā tikai tie, kas pa konveijeru skrūvītes dzenā, bet skolotājs, aktieris, ministrs, grāmatvedis u.c.tml. nedara neko citu, kā vien uz dīvāna vārtās un atgaiņājas no mušām? Bet, bez tā paša grāmatveža pūliņiem tos cipariņus sadzenāt kārtīgās rindās tas konveijera apkalpotājs algu nesaņems, jo nepratīs tos aprēķinus veikt un saprast, cik tad nu kuru reizi viņam jāsaņem. Un bez kasiera starpniecības arī to naudiņu nesaņems. Tie dolāri/eiro/zloti (vai kā nu kurā valstī tās naudiņas saucas) paši draudzīgās rindās neiekāps strādnieka maciņā.

No cita skatupunkta uz to proletariātu paskatoties rodas tāds uzstājīgs iespaids, ka ar jēdzienu "proletariāts" ir pieklājīgi mēģināts apzīmēt pelēko, vadāmo it kā cilvēku masu, kurai krievu valodā ir trāpīgs apzīmējums bidlo. Citās man zināmajās valodās nemāku atrast analogu vārdu, kurš sevī ietvertu to pašu saturu, kurš ietverts iepriekš minētajā vārdā.

Mans viedoklis? Nu diezin vai vajag mums tās 1.maija svinēšanas. Jo tas saturiskais šajā svinamdienā nu tik ļoti izplūdis, ar izteiktu komunistisku piegaršu, ka - tauta, kura grib komunistisko? Cik nu no mana pintiķciema, ja ir profesiju atzīmējamās dienas, tad kāpēc šajā dienā atbilstošās profesijas darbiniekiem nedot oficiālu brīvdienu? Un sarīkot kaut kādus, kaut nelielus publiskus pasākumus, kuros par šīm profesijām stāsta gandrīz uz katra stūra? Kaut ka tā. Tik ideja.

Bet ja nu tik ļoti ir vajadzīgs tas 1.maija nozīmīgums - vismaz pie mums to var ierakstīt kā atzīmējamo dienu sakarībā ar to, ka iestājamies Eiropas Savienība. Kā nozīmīgu, atzīmējamu dienu. Ne brīvdienu. Kas grib un uzskata par vajadzīgu, var kādus nebūt pasākumus tēmā sarīkot, ne vairāk. 

Un, ja nu kas, un tikai mans viedoklis. To 1.maija riktīgu svinēšanu kā proletariāta svētkus izdomāja komunisti iedodot "cukurgraudiņu"  amorfai masai, kuru vēlējās vadīt sev vēlamā virzienā. Par labu sev, nevis tam proletariātam.

Labi, izplūdos. Varat mani droši apstrīdēt. Bet 1.maijs kā ofic svētki šādā nosaukumā manuprāt ir galīgi garām. Vismaz mūsu valstij ne ar ko nenozīmīgs datums. Tikai ppildus brīvdiena bez zemteksta.