Par pieminekļiem kā tādiem laikam ka zināmā mērā vispārīgi jau esmu rakstījusi 2023.gada aprīlī noteikti un kādos rakstos iepriekš. Un daudzos rakstos laikam ko iepinusi tēmā. Ja kādam ir pacietība un vēlme, varat "parakāties" ar etiķeti Vēsture atzīmētajos rakstos (ne linku krājumos, kuri arī tur ir daudz).
Es šoreiz ne par lieliem priekšmetiem, kuri atveido ko konkrētu, vairumā cilvēkus, un top uzstādīti parkos, skvēros un citās publiskas vietās. Es drīzāk par vēsturi, ietekmi un tamlīdzīgām būšanām.
Iesākumā par dažiem cilvēkiem. Pēteri I, Ļeņinu, Barklaju de Tolli.
Jā, šie cilvēki bija saistīti ar ne ļoti mīlēto Krieviju. Jā, mums vēsturiski izveidojusies nepatika pret visu to, kas no tās zemītes nācis un nāk. Bet tajā pat laikā šiem cilvēkiem bija diezgan nopietna ietekme uz mūsu dzīvi, bija zināms pienesums mūszemītes kultūr- un politiskajā vēsturē. No tā arī nevar, pat īsti nav iespējams atkratīties. Lai nezaudētu kripatiņu mūsu pašu vēstures.
Daudzkārt esmu runājusi par to, ka nedrīkst ne putekļa graudiņa pazaudēt no mūsu vēstures, lai vai cik kāds graudiņš nepatiktu, būtu apgrūtinošs. Un - cik nu pa manam, vai vērts vēsturi kaut kā interpretēt? Manuprāt, vēsturei, vismaz tās mācīšanai bērniem, jābūt "sauso" faktu izklāsta veidā. Tobiš, tad notika tas, notika tāpēc, ka un sekas bija tādas. Ja nu kas, man nav īpaši skaidrs un ceru, ka man izskaidros, fakts, kāpēc vēsture vispār ir jāinterpretē. Tas nu tā, atgriežos tēmā.
Cik nu no mana pundurkrūma pazares, būtu vēlams uzturēt un saglabāt publiskā telpā arī tos pieminekļus (reālus priekšmetus, kuri saucas pieminekli, kādi muzeji, literatūra un tamlīdzīgas vietas un lietas), kuri saistīti ar jebkuru, kas noticis mūszemītē. Neatkarīgi no tā, kādam valstiskam veidojumam mūsu zemē tas jebkāds piemineklis veltīts. Jāatstāj kā faktu "tajā laikā tā tas bija". Un atkal - es nerunāju par to Pārdaugavas monstru, kurš atradās Uzvaras parkā. Tas monstrs bija nu ļoti nekvalitatīvs "ķeksis", kurš tika steidzamības kārtā uzstatīts kaut kādam PSRS laiku datumam par godu. "Pievilkts", lai "atrakstītos". Bez jebkāda īpaša vēstījuma. Un, ja nu pareizi atceros visas tās peripetijas, kuras grozījās tajā laikā, kad tas monstrs tapa jaukts nost, tad publiskā telpā paspīdēja informācija, ka tas būtu sagruvis tāpat un ar daudz nepatīkamākam sekām. Monstra uzstādītāji bija tik ļoti sasteigti un nekvalitatīvi darbojušies, ka pamati jau bija krietni izļurkāti un tik ļoti bojāti, ka tikai drusku laika pietrūka, lai monstrs apgāztos pēc paša gribas.
Ja nu kas, un starp citu. Padomju laikos Cēsu ielā vienā koka namā bija iekārtots muzejs, veltīts Ļeņinam un viņa Rīgas domubiedriem. Tobiš, dzīvoklis, kurā viņš apmetās, kad bija Rīgā, un kurā bija iekārtota pagrīdes tipogrāfija nelegālās avīzes drukāšanai. Protams, mūs, skolasbērnus, uz to muzejdzīvokli vadāja ideoloģiskos nolūkos ar izteiktu ļeninisma ideju devu. Nezinu, vai muzejs joprojām tajā ēkā ir. Var jau būt, ka kā nodeva šim laikam likvidēts. Tajā pat laikā - (ja nu ir saglabājies pa burzmu kādā brīnumainā kārtībā) tas muzejdzīvoklis būtībā ilustrējošs materiāls nevis komunisma idejai, bet tam, ka bija laiki, kad arī mūsu platuma grādos darbojas pagrīdes komunisti. Kā faktoloģisja ilustrācija, ne vairāk.
Man tik jautājums. Vai kāds ir apzinājis visas vietas Latvijā, kuras saistītas ar kaut kādiem konkrētiem notikumiem? Neatkarīgi no tā, kādā vēsturiskā laika periodā tie notikuši, un neatkarīgi no tā, kāda nu kurā laika periodā ir bijusi mūszemītes valstiskā iekārta? Man laikam ir par maz informācijas.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru