Laiks jauks, jau vakar sadomājām pārgājienu ar MĒRĶI. Apmeklēt martā apmeklēto Ķīšezera (Bulduru) pilskalnu un pēc tam izstaigāt vismaz vienu no Jaunciema Pupuķu takām.
Tad nu izkasījāmies. Ar 29.autobusu atkal aizbraucām līdz pieturai Ozolkalni. Pirms iet uz to pilskalnu iemetām garāmejošu līkumu pašā Ozolkalnu ciematiņā. Nu, tā - līdz ezermalai un tad gar to līdz vietai, kur sākas taka uz pilskalnu. Gājām, priecājāmies un tad! Tad ieraudzījām GOVIS iežogotā ganību teritorijā (kā izrādījās pastaigas laikā, tā iežogotā ganību teritorija ir daaaaudz plašāka par to, kura martā tika tur iežogota ūdensputnu perēšanas vajadzībām). Praktisi savvaļas govis ar telēniem. Kā vēstīja informatīvā plāksne pie uzpariktētiem vārtiņiem, tas ir uzņēmuma GrassLife mobilais ganāmpulks.
Pēc tā nostūra apmeklēšanas izgājām uz pieturu Suži uz Jaunciema gatves. No turienes ar 11.aitobusu aizbraucām līdz pieturai Pagrieziens uz Jaunciema kapiem. (Ja autobuss grieztos iekšā uz Jaunciema kapiem, tad kāptu ārā pieturā Jaunciema 8.šķērslīnija, kura atrodas ļoti netālu no tās, kurā mēs izkāpām - praktiski ap stūri)
Nonācām līdz interesanti noformētam stabam ar virsrakstu Pupuķa takas, uz kura bija četros virzienos norādes uz kādām takām. Izvēlējāmies vienu un devāmies. Virzienā uz jūras pusi. Bet. Un ļoti liels bet. Apkārt priežu mežs uz tiešām augstām kāpām, bet vairs nekādas norādes, kurā virzienā jāiet pa izvēlēto taku. Vispār nekādas. Tad nu vienkārši gājām pa meža stigu, kura līgani pārauga ielā, kura laikam ka bija Jaunciema ārējā robeža. Un nonācām pie vēl viena Pupuķu takas staba, kura norādes jau informēja par ko pavisam citu, Jaunciema teritorijā. Bum, bum.
Galarezultātā izgājām uz Jaunciema gatvi, pie tur esošās autobusa pieturas un aizdevāmies mājās.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru