Nu, jā. Nav man tā urrā patriotisma sajūtas lozungu skaņās un tamlīdzīgi. Kaut kur pazuda tulkojumā. Un attieksme pret 4.maija notikumu ir bijusi dažāda, bet tomēr bez urrā patriotisma laikam.
Trīs pirmās maija dienas daudz kur klaiņots bija, dienas bija jaukas, pavasarīgas. Tas, kas šodien aiz loga - nu, jau no paša rīta neaicināja uz varoņdarbiem, arī tāds kā fizisks sagurums, kuram ļoti prasījās dīvāns un praktiski nekā nedarīšana. Pie viena nu nebija ieplānots kaut kas obligāti aizejams. Svētku norises pilsētā? Kaut kā nebija tas urrā noskaņojums ko apmeklēt tikai tāpēc, ka 4.maijs. Piedodiet.
Man šajos svētkos galvenais ir tas, ka mēs esam. Astoņsimt pāri ar astīti gados mūszemītei dažādas varas pāri gājušas, dažādas valstiskās formācijas te bijušas. Un tomēr mēs bijām, esam un būsim. Nevienam nav izdevies visu tautu nolikt pir ugunsmūra un pēc ar ložmetēju kārtu.... Nav izdevies, lai kā reizēm ir mēģināts. Mēs esam te uz palikšanu.
Mēs varam dusmoties par to, ka kādas visādas nebūšanas notiek te un tagad, bet tās nebūšanas ir mainīgs lielums. Vienas šodien sakārtosim, citas rīt pieklauvēs. Un tālāk? Dzīvosim, strādāsim. Būsim te un tagad.
Piedodiet, ka nav urrā patriotisma, bet ir tikai - Es esmu, Tu esi, Mēs esam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru