Vispirms ne par domām, kuras tālāk paudīšu.
Zināma labsajūta un mulsums no tā, ka, kopš manas grāmatas Trīskrāsu karuselis atkārtotas izdošanas un pasaulē palaišanas šī gada janvārī, mana bloga apmeklējumu skaits ir ļoti jūtami palielinājies. Patīkami. Kā medusmaize novērtējumā. Šajā sakarībā jau laiciņu mani apmeklē doma un klusa vēlme kādam no saviem lasītājiem uzdāvināt šīs grāmatas autoreksemplāru.
Doma un ideja klauvē, tik esmu sapinusies realizācijas kārtībā. Lasa daudzi, komentē - nu punktainības izpausmē. Rīkot kādu konkursiņu? Tam nerodas ideja. Tad nu - varbūt kāds lasītājs pats pieteiksies? Pēc tikšanās laiku un grāmatas jaunā ceļojuma norisi sarunāsim ar e-pasta starpniecību? Pie viena kautru lūgumu pēc izlasīšanas uzrakstīt godīgu grāmatas vērtējumu zem šī gada 14.janvāra ieraksta Jūtos pagodināta (ja nu kāds jau ir izlasījis, arī tos kautri lūgtu tajā pavedienā izteikties)?
Tālāk jau pieklauvējušās domas.
* Zinu, ka runāšu visiem saprotamo. Un zināmā mērā atkārtošu to, kas izskanējis un turpina skanēt publiskā telpā.
Visas tās krieviskās partijas, kuras paniko par to, ka krievvalodīgajiem nu līdz galam jāpāriet uz latviešu valodu publiskā telpā (pie kam sarunas privātā telpā var tikt turpinātas tajā valodā, kādā nu ērtāk), uzvedas paavisam netaktiski un nehalo. Mēģinot apelēt pie tā, ka "veciem cilvēkiem - ap 60 un vairāk gadiem - ir grūti apgūt valodu, jāļauj viņiem atlikušo mūžu nodzīvot bez latviešu valodas publiskā telpā". Prasot kaut kādu cieņu pret cilvēku gadiem. Tajā pat laikā top ignorēts tas, ka šie cilvēki mūžu nodzīvojuši, savus bērnus izaudzinājuši lielā devā necieņas pret mūszemītes pamatiedzīvotājiem un vietējo kultūru. Mūžu nodzīvojusi vietējo valodu negribot zināt, bērnus uzaudzinājuši šajā negribēšanā. Kā lai ciena tos, kuri uz tevi ilgus gadus skatījusies "no augšas"? Un centušies noniecināt?
Partijām, kuras atbalsta šādus cilvēkus, vienkārši kauna nav, tikai ambīcijas.
* Vismaz mani sāk izteikti kaitināt viesstrādnieku pieplūdums no Vidusāzijas. Var jau būt tādēļ, ka dzīvoju mājā, kurā viņi ir regulāri iemītnieki, kaut arī ir cilvēku rotācija. Tajā nozīmē, ka - aizbrauc vieni, citi iebrauc vietā. Tāds vidusāziešu karuselis. Pirmkārt tas, ka nākas ar viņiem runāt krievu valodā (kuru viņi pēkšņi pārstāj saprast situācijās, kurās viņiem kaut ko aizrāda). Visi pārējie punkti - uzvedības "kultūra" diezgan zema (nezinu, kāda ir darba kultūra uzņēmumos, kuros viņi strādā) un tā tālāk...
Zinu, teiksiet, ka mūsu pašu tautieši dodas viesstrādniekot uz citām zemēm. Protams, normāla ekonomiskā migrācija. Citzemju cilvēki arī pie mums brauc strādāt. Un šajā procesā tomēr cenšas ievērot uzņemošās valsts visādas īpatnības. Bet kukū no Vidusāzijas, kaut arī ekonomiskās migrācijas pārstāvji, uzvedas ignorējoši pret vietējām dzīves reālijām. Uzvedas tā, it kā visur uz pasaules būtu viņu dzimtais ciems ar tā ciema no citā pasaulē atšķirīgām iezīmēm, tradīcijām, uzvedību paražām. Piemēram, viņiem liekas normāli novietot auto zem svešiem logiem un agrāk no rīta sākt kurbulēt to autiņu (ārējos liakapstākļos, kuros tas autiņš nu noteikti NAV jāiesilda dziļu mīnusu rezultātā - gadalaikos, kuros var normāli iedarbināt autiņu un uzreiz braukt) un visādus aizrādījumus diezgan netaktiski "atšuj". Vai, dzīvojot mobilo telefonu lietošanas laikmetā, sabļauties no pagalma, pirmā stāva, ar kādiem personāžiem piektajā stāvā. Jebkurā diennakts stundā. Bez intereses, kā to bļaušanu uztver tie, zem kuru logiem tiek bļauts kaut kur uz augšu.
Cik nu pa manam, kaut kur kādos varas gaiteņos vajadzētu sākt piedomāt pie tā, ko un uz cik ilgu laiku laiž pie mums iekšā viesstrādniekot. Jā, Krievijas pilsoņiem (un varbūt vēl Baltkrievijas pilsoņiem - neņemos spriest, man nav tik smalka informācija) jau ir krrrrietnas problēmas pie mums atbraukt. Bet tas ir radies minētās valsts ārpolitikas rezultātā. Šoreiz domāju par konkrēti cilvēkiem no Vidusāzijas valstīm, varbūt arī citām postpadomju valstīm, kuras radušās PSRS sabrukuma rezultātā.
*****
Labi, šodien izplūdos. Ņemiet par labu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru