Toms atrada vienu taku upeles krastā, kuru mēs vēl nebijām izstaigājuši. Un izvilka mani no mājas. Par spīti manam rīta nehalo garīgajam. Biju ne tikai drusku pēc saviem rīta darbiņiem neatelsusies sakarīgi, bet arī viena cita problēma bija drusku omu pabojājusi. Bet par to būs cits ieraksts.
Vispār, paldies, ka izvilka. Man bikuci spriedze atkāpās uz relatīvi neilgu laiku. Tas nu tā, posts būs citu dienu.
Pastaiga bija jauka un nesteidzīga, Toms, protams, kārtējo reizi iemanījās pa žogu parāpelēt.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru