Mūs ar Tomu uzaicināja darboties kā brīvprātīgajiem palīgiem muzejā Dauderi Muzeju nakts pasākuma ietvaros. Pērnā gada rudenī bijām šo muzeju apmeklējuši biedrības Vecdaugavieši. Biedrība rīkotā pasākuma ietvaros.
Par pasākum informācija - viens no informējošajiem rakstiem vietnē Facebook.
Tad nu ieradāmies muzejā 16.00 - stundu pirms pasākuma oficiālā sākuma. Jo - pienākumu un palīgu atrašanās lokāciju sadale.
Aizbraucām laicīgi, dabūjām uzdevumus un tad kās brīsniņš laika bija, jo pasākums kā tāds sākās 17.00. Līdz ar to izmantojām izdevību uzrāpties Dauderu tornī un aplūkot to pēc restaurācijas. Un bijām liecinieki tam, ka pa to torni trenējas klinšu kāpējs puika.
Pēc jau pats pasākums.
Bija daudz un dažādu aktivitāšu klāsts. Gan lieliem, gan maziem. Apmeklētāju vidū ļoti daudz dažāda vecuma bērnu, no kuriem jaunākajam - viens mēnesis (tiešām daudz ģimeņu savus mazos transportēja bērnu ratiņos).
Un cienastam - zupa! Īsta un garšīga. Uz īsta vārīta! Uz ugunskura vārītais vienmēr ir ļoti garšīgs.
Toms regulēja galda hokeja spēli, man sanāca stāvēt pie vārtiem, kuri ieved alus rūpnīcā Aldaris. Tur, rūpnīcas teritorijā, ir Alus muzejs (uz kuru pie gadījuma aiziesim), kuru apmeklēt arīdzan plūda tauta. Pie tiem vārtiem, no Aldara puses divi apsardzes kungi stāvēja, visas apmeklētāju līdzpaņemtās pudeles bija jāatstāj pie vārtiem. Neatkarīgi no pudeļu satura. Toties no turienes laukā nākošā publika bija interesanta. Daudzi jūtami slikti adekvāti pēc Alus muzeja apmeklējuma. Jo - turu arī to alu tirgoja. Cenas - kukū. 3,5 eiro par drusku vairāk par puslitra glāzi, kurai bonusā otru esot devuši par brīvu. Bet šādi īpatņi jau bija maz, tāpēc arī ļoti izcēlās uz vispārējā cilvēku fona. Jo cilvēki bija ieinteresēti visā, kas Dauderos notika, ar interesi gāja Alus muzeju apskatīt.
Ja nu kas, un es to līdz šim kaut kā biju palaidusi garām, Aldari šobrīd uz vietas ražojot tikai Mežpils alu, pārējo vedot no Lietuvas cisternās un šeit tikai iesaiņojot tarā. Aldari esot leiši nopirkuši. Ja kādam kas cits šajā sakarībā zināms, sakiet.
Laikapstākļi? Dienas pirmo pusi saulīte spīdēja, bet kā pa muzeju un tā lauka teritoriju jākustas, tā "pūdētājs" no gaisa pižina.
Pašā muzejā vienā telpā vēl neliela gleznu izstādīte bija. Man tā patika, sabildēju.
Ziniet, un noteikti ir vērts uz to muzeju aiziet. Ir tik daudz kā interesanta redzēt, uzzināt. Pie viena uzrāpties Dauderu tornī, no kura paveras lielisks skats uz Rīgu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru