Pa to kaktu, tā dažādām vietām jau esam klaiņojuši. Viens tā kakta punkts bija palicis neapgūts. Tad nu devāmies tajā pārgājienā, kurš izvērtās drusku garāks nekā bija domāts. Toties tas Ķīšezera stūris var sevi dēvēt par Apgūto lielumu.
Gājiens izvērtās ar vispirms iziešanu no mājas un nokļūšanu uz meža takas, kura līdz šim bija neizieta. Pēc tam iekūlāmies čūkslī - manāmi pārpurvotā vietā, kura pie viena bija aizaugusi, pārsvarā ar krūmājiem, bet netrūka arī koku, kas ir koki. Pēc nokļuvām pie krastmalas niedrāja, kurā makšķernieki taku ieminuši. Pa to taku niedrājā nokļuvām līdz jahtu novietnē, kuru jau bijām apskatījuši iepriekš. Pēc jau saguruši un ēst griboši devāmies mājās. Tādēļ tik tagad ieblogojos, jo vispirms jau jāpaēd.
Bildes padaudz.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru