Nu, jā. Periodiski uznāk tāds paspriedelēšanas mirklis. Ceru, nav pārāk apnīkoši.
Tā, tik interese pieklauvējusi. Es še savulaik atsauksmes uzrakstīju par trim poļu filmām (Poļu Veģmaks jau ir seriālu sadaļā un īpašīga kategorija). Filmas - jaukas un skatāmas komēdijas. Gribētos uzzināt arī manu lasītāju domas par šīm filmām....
* Par alkoholismu, narkomāniju un diētām (dotajā linkā ir mani vairāki raksti tēmā) esmu plūdusi daudz un dikti. Var jau būt, ka apnicīgi daudz. Bet - ja cilvēks pats neatradīs, ar ko aizpildīt laiku starp aliņiem vai ēdienreizēm, nekas labs no tās gribēšanas "es nedzeršu!" vai "es gribu kļūt tievāka!" nesanāks. Protams, ekstra gadījumos nākas lūgt mediķu palīdzību, bet iesākums tikšanai vaļā no atkarības ir pašā. Gribēšanā tikt vaļā un kaut kas interesantāks vietā atrasts. Kāds, kaut maziņš, bet mērķis.
Un ja nu kas, teiciens "sieviešu alkoholisms ir neārstējams" ir galīgās muļķības. Kāda egocentriska vīrieša lielummānija. Alkoholismam nav dzimuma, tas vienādi nejauki iedarbojas uz abiem dzimumiem un līdz kliņķim var nodzerties da jebkurš. Neārstējami ir abu dzimumu alkonauti, ja viņi negrib tikt no tā alkoholisma vaļā. Un pie viena - kodēšanās vai ampulas iešūšana kā līdzeklis, kurš aptur aizraušanos ar alko ir nekur nederīgs pasākums. Nestrādā. Reāli nestrādā. Tikai lieka laika un naudas šķērdēšana priekš ķeksīša, ko uzrādīt kādam kantorim, ja nu ļoti piecepj.Ir redzēti, sastapti reāli piemēri - kodējušies keksi pēc stundas jau met tā, ka maz neliekas. Nu labi, ne gluži pēc stundas, bet pēc kodēšanās papirkina nodošanas papirkinu prasošā iestādē.
* Un arī par tiem aiz matiem pievilktiem iemesliem, kuru dēļ ģimenes atsakās no bērnu laišanas pasaulē, arī esmu dikti un daudz runājusi visādi. Bērnu neradīšana vispirms sākas ar "es negribu..." un tikai pēc tam seko "tādēļ, ka...". Un tie "tādēļ, ka...." būs vienmēr. Vienmēr var atrast visādus iemeslus, kāpēc nē. Un tad, kad iestājas "beidzot es gribu un varu....", vairumā gadījumu sievietes reproduktīvais vecums ir sen kā beidzies un iestājies tas laika periods, kad jādomā par mierīgu mūža novakari un mazbērniem, kuru nav un nebūs.
Cik nu no mana metra zem kadiķkrūma, optimāli ir bērnus saradīt desmitgadē starp 20 un 30 gadiem. Jaunam organismam būs vieglāk tikt galā ar tiem izaicinājumiem, kurus piedāvā mazs bērns. Kā arī darbošanos ar bērnu saskaņot ar darbošanos publiskā telpā. Jo pēc 40 - 45 organisma izturības slieksnis sāk strauji pazemināties...
* Ir vienkārši smieklīgi, manuprāt, kādus padaudz gadus sasniegušā periodā izmest lielas naudiņas par to, lai ar plastiskās ķirurģijas palīdzību vizuāli padarīt sevi jaunāku. Kā teica lieliska krievu aktrise Faina Raņevska: "Kāda jēga uzprišināt fasādi, ja kanalizācija ir veca". Un par šo pašu tēmu ir lieliska gruzīnu aktiera Vahtanga Kikabidzes dziesma (krievu valodā) "Mani gadi mana bagātība".
* Drusku Krievijas sakarībā. Un tikai mans viedoklis, kuru var droši apstrīdēt.
Tie, Krievijā, kuri deva pavēli iebrukt Ukrainā (un šobrīd man ir vienalga aiz matiem pievilktais iemesls), parakstīja nāves spriedumu vispirms jau savai tautai, saviem arājiem, celtniekiem, dzejniekiem. Pa ceļam arī "iztīrīja" cietumus no notiesātajiem noziedzniekiem arī tiem parakstot nāves spriedumu. Tas bija un ir joprojām pirmām kārtām noziegums pašiem pret savu tautu un valsti. Un tās mātes, kuras kaut kādu izmaksu dēļ aizsūtīja savus dēlus nomirt bezjēdzīgā karā, arī ir noziedznieces. Viņas ne tikai pārdeva savus dēlus nokaušanai, bet arīdzan par maizes klaipu pārdos Dzimteni. Starp dēla pārdošanu un Dzimtenes nodevību ir maza šķirba šajā gadījumā. Atslēgas vārdi šajā gadījumā ir "Pārdevu sava izdevīguma dēļ". Un - ja tās mātes netiesās Cilvēku tiesa, gan jau ka viņas piemeklēs tas, ko sauc par Dieva tiesu. Un pēdējā reizēm ir nežēlīgāka par Cilvēku tiesu...
****
Labi, izplūdos. Ņemiet par labu.... Ja metiet ar spilvenu, tad lūgums konstruktīvu spilvenu.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru