Zināmā mērā fiksideja, kaut arī savā nesenajā būšanā parkā Ziemeļblāzma bijām pamanījuši afišu, kurā tika reklamēts viena puiša un viņu pavadošā "personāla" koncerts parkā par godu 11.novembrim. Vēl vakar man bija tāds iet? neiet? noskaņojums. Tomēr aizvilkāmies.
Sākās jau ar manu mazu piedzīvojumu. Toms noskatīja internetā autobusa laiku, ar kuru viņš brauks, man tik savā pieturā jāpiekāpj klāt būtu. Izgāju no mājas ar aprēķinu, ka man kādas trīs, četras minūtes būtu jāpiegaida. Nekā. Autobuss bija izlēmis ātrāk piebraukt ar visu Tomu iekšā. Labi, ka šoferis mani pagaidīja, kad skrēju uz to autobusu.
Parkā jau tas laukumiņš krāšņi ar svecītēm skatuvītes pusē, pati kultūras pils Ziemeļblāzma izgaismota svētkiem. Cilvēki ar lāpām. Bet ar to visu nepietika. Puisis dziedātās dziesmas nevilka, pavadījums - uz sintezatora. Tas, ka dzirdētais repertuārs - pagājušā gadsimta 80-to gadu populārās dziesmas, pārsvarā Paula autorības, vēl - nu, var arī tā. Bet vienalga bija garlaicīgi klausīties. Dziesmas bija, priekšnesuma nebija.
Drusku apmetām līkumu un pa mājām...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru