Laikam atkal kur atkārtošos, neņemiet ļaunā.
Šodien kārtējā Latvijas dibināšanas gadadiena, ļoti daudzviet notiek visādi pasākumi šim notikumam par godu. Tik tālu viss jauki un skaisti.
Tomēr ir arī kāda nianse. Cik daudz to, kuri emocionāla pacēluma vadīti iziet ielās ar karogiem rokās un patosā izteiktu dzimtenes mīlestību, to mīl tik pat ļoti pelēkajā ikdienā? Cik daudzi cilvēki var tā, garāmejot iziet jūras krastā, ejot gar Gaujas līkumiem pateikt "Es esmu mājās". Cik daudzi sev klusiņām saka šo frāzi braucot kaut no Liepājas uz Valmieru un vērojot ainavu pa transportlīdzekļa logu?
Cik daudzi ir gatavi kopt šo zemi, šo valsti ikdienā kaut aizvācot drazu drazīgo no mājas sliekšņa prom uz drazai paredzēto vietu? Cik daudzi gatavi strādāt, nevis ņaudēt, lai šajās ne pārāk lielajās, bet tomēr lielajās mājās būtu omulīgi, silti un citādi mīļi?
Ne jau tie karogi un patriotiskās runas atspoguļo dzimtenes mīlestību.
Kaut kā ir aizmirsies tas, padomjlaika periods. Periods, kurā Latvijas, latvietības kopšana un uzturēšana bija zināms pretstāvēšanas pasākums. Spītīgs "Mēs esam! Mūs nevar iznīcināt!". Zināms saliedēšanās periods pretstāvot svešai varai.
Tagad, kad nu ir atgūta tā neatkarība, mums nav svešas varas - ir zināms atslābums. Laikam mēslainē izmesta saliedēšanās, Latvijas, latvietības kopšana. Iestājies zināms "Pīrādziņus vajag, bet necepšu pats, lai cep kaimiņu Ješka vai aizupes Līzīte". Bet arī tie cept negrib. Cept negrib neviens, bet pīrādziņus gribas. Tad nu top lamāti citi, nevis pašu slinkums.
Mīļie tautieši! Valsts svētkos aicinu aizdomāties par to, ka valdības nāk un iet, mēs paliekam. Tobiš, kaut tās mūsu pašu Saeimas deputātu sastāvs ir mainīgs lielums periodiskajās vēlēšanās; pilsētu, miestu, pagastu pašvaldību amatpersonu sastāvs arī ir mainīgs lielums. To pašu periodisko vēlēšanu rezultātā. Ir cikliska rotācija, cik un ko viņi savos amatos paspēj strādāt un sastrādāt, tik nu ir. Katrs nākamais sasaukums arī paspēj tik, cik paspēj. Bet mūsu attieksme pret sevi, savu māju un valsti - tā ir te, tagad un turpināsies. Bez jebkāda sasakumua. Tas, ko mēs sevis, savas valsts labā darīsim paši - tas nav atkarīgs no periodiskajām vēlēšanām un tā, kas nu kuru reizi sēž tajā amatkrēslā.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru