Šī ir kārtējā tēma, kura manos domu izpaudumos "iet uz riņķi".
Jau kopš pēdējās Atmodas laikiem un mūsu iziešanu no PSRS sastāva tad viss notiek. Valsts pārvaldes aparāts savu pilnvaru ietvaros operēja un gan jau joprojām operē ar samērā šauro Latvijas valsts īpašuma daļu. Ko viņi dara, kā viņi dara, kāpēc viņi dara - mēs to visu zinām vispārīgos vilcienos, retais "parok dziļāk" lai saprastu, no kurienes problēmai "kājas aug". Tas tā, par zebiekstēm.
Tas, ko valdība valsts īpašumu pārvaldes ietvaros pārdod, nopērk, iesaldē vai ko nu citu izdara - tas viss ir tikai viens samērā neliels īpašumu stūrītis. Ļoti lielākā daļa tomēr ir privātais sektors. Vienalga, kur - pilsētā, mazpilsētā vai lauku rajonos.
Tad nu par privāto sektoru.
90-jos, praktiski uzreiz pēc neatkarības atgūšanas nu ļoti daudzi urrā patriotisma iluzorijā atjaunoja savas īpašuma tiesības uz kādu īpašumu (daudzdzīvokļu mājas pilsētās, zemes īpašumiem laukos, utt.) ar "nu tik būs, nu tik zaļi dzīvosim". Protams, daudzi "aplauzās", jo tajā īpašumā neko neieguldot nekas no nekā tur neradīsies. Un tad nu aizpārdeva prom tos savus īpašumus ārzemniekiem.
Aizpārdeva īpaši te, kuri "Latviju latviešiem!". Un pārsvarā 90-jos, kas bija smags ekonomisks laiks. Valsts ekonomika un resursvadība pārkārtojās. Bija iestājusies mīnus nulle, no kuras jākārpās ārā. Un reālsitācijā nauda, citi līdzekļi un iespējas - bija tik, cik bija ar cerību, ka kopējā darbā veidosies visādi plusi.
Tad nu par to privātā sektora īpašumu aizpārdošanu ārzemniekiem. No pārdošanas iegūtās naudiņas tāds mirkļa uzrāviens, nevis ieguldījums turpmākajam. Pie viena - maizes patērētāju loģika: no vieniem svešzemieniekiem atgūts īpašums, kurš top pārdots citiem svešzemniekiem. Un liela daļa Latvijas zemes kā nebija latviešiem, tā turpina nebūt latviešiem.
Un ir taisnība, ka lielākā daļa Latvijas ir izpārdota. Bet ne jau valdība izpārdeva, paši bāleliņi vien izpārdeva.
Teiks!iet, ka valsts politika nodokļu jautājumā un citas tamlīdzīgas lietas? Lauksaimniecībā reizēm aplauziens sanāk, jo lauksaimnieks sakoncentrējies uz vienu kaut ko un tas kaut kas pēkšņi kļūst nevajadzīgs? Ziniet, manā skatījumā, zemnieks vienmēr būs paēdis noteikti. Jo ir kartupeļu lauks, citas ēdamas lietas var saaudzēt tā, ka nevajag veikalā pirkt daudzas tādas lietas, par kurām maksā pilsētnieks, kuram nav tā sakņu dārza pat ne puķpodā uz palodzes. Lauksaimnieks, kuram priekš darba ir ne tikai rokas, bet arī saprāts saprātīgais - izkulsies, noturēsies. Būs ne tikai pašam pusdienās, bet arī ko citam pārdot. Tie lauksaimnieki, kuri strādā, sakārto, pārkārtojas, aizkārtojas utt. - tie turas un ir, netaisās savas saimniecības par kādām mirkļa naudiņām pārdot.
Tie, kuri reiz "kaut vīzēs, bet savā zemē!" - kur jūs esat? Jūsu ieguldījums Lavijā ir palicis iluzora saukļa līmenī. Un - kāda jēga bija atjaunot savs īpašumtiesības, ja bija tikai "tagad dzīvošu kā Rietumos!" bez patiesas vēlmes ieguldīt tajā īpašumā laiku, darbu, kādas naudiņas, lai to visu attīstītu tik tālu, lai būtu kā Rietumos? Reizēm no tādas attieksmes tik citiem klapatas sanāk. Apmēram tādas, kā ar to graustu uz Aleksandra Čaka un Elizabetes ielu krustojuma Rīgā. Cik nu zinu, jau kura pēc skaita Rīgas dome stīvējas ar tā kauna traipa īpašnieku komandu bez rezultāta. Tas stāv un stāv kā piemineklis īpašnieku slinkumam un Rīgas varasvīru bezspēcīgumam. Tad nu jēga kāda bija tiem īpašniekiem atjaunot tās īpašuma tiesības? Ēka, kuru Rīgas amatvīri gan jau ka atrastu kur un kā pielietot, iet bojā acis nemirkšķinot.
Mīļie! Cik var gausties, ka jūsu nelaimēs tikai un vienīgi valdība vainīga? Tiem, kas strādā un ļoti strādā, ir "pie kājas" vai tajā valdības krēslā sēž Jānītis, Mildiņa vai Ulubele. Ieguldītais darbs, darba rezultāts nav atkarīgs no tā, kurš kurā mirklī tajā krēslā iesēdīsies. No mūsu pašu attieksmes pret sevi, savu darbu un savu valsti kaut kas sanāks. Mūsu ieguldījums ir pirmajā vietā, valdība - zināmā mērā pakārtots lielums.
Ups, gari sanāca. Varbūt pat bikuci juceklīgi. Ņemiet par labu. Ja gribat mest ar ko smagu, tad tikai konstruktīvu smago.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru