Šodien mani komandēja uz Ludzu izņemt Ludzas bibliotēkā divas grāmatas un nopirkt kaut kādu saimniecības pribambasu, sapratne par kuru maza.
Jautrība sākās jau no paša rīta. Man tika apstāstīts, ka autobuss uz Ludzu no Pildas atiet 9.08. Mani par uz autobusa pieturu pavadīja. Un izvilku pavadošo personālu mani aizvadīt līdz pieturai ar minūšu desmit rezervi. Pieturā - prieks, kur tu rodies: autobuss ir 9,28, nevis 9.08. Aizsūtīju pavadītāju mājās un iekārtojos gaidīt autobusu. Pat sanāca bikuci ar vietējiem pakomunicēt un iepazīties. Jauki cilvēki.
Pa ceļam uz Ludzu saņēmu īsziņu, ka vēl piens jānopērk. Nu labi, ir mugursoma, nebūs jāstiepj rokās viss nesamais, lai arī kas būtu tas saimnieciskais pribambass un viņa izmēri.
Ludzā autobuss ienāca apmēram 9.50. Ātrā solī aizgāju uz bibliotēku paņemt ņemamo un pēc uz veikalu pēc piena. Ātri, operatīvi sanāca. Pēc sākās. Aizeju uz vienu saimniecības preču veikalu, pie kam uz to, kuru mani pa telefonu aizsūtīja. Tur pārdevējam iedevu rokā savu aparātiņu, lai viņam pa telefonu paskaidro par to pribambasu, kas man tur jānopērk. Veikalā nebija, pārdevējs aizsūtīja uz nākami. Tur operācija ar telefonu atkārtojās, rezultātā pa telefonu tiku vadīta uz nākamo. Kārtējais, jau trešais, abloms, kura rezultātā mani mēģināja aizsūtīt vai nu uz vienu no tiem, kuros jau biju, vai arī kaut kur tālāk uz kaut kādu citu veikalu. Piezvanīju maniem komandētājiem, konstatējāmies, ka man pietiek joņot, eju au autoostu skaidrot, kurā mirklī autobuss uz Pildu atpakaļ. Tikai autoostā īsti piefiksējos, ka visus tos riņķus pa Ludzu esmu paveikusi apmēram stundas laikā - kad tā komunicēšana pa telefonu notika, īsti nepievērsu uzmanību pulksteņlaikam.
Autoostā, ap vienpadsmitiem, saprasts, ka ātrākais autobuss Pildas virzienā 13.20, un maršruts tam autobusam pagarš - atpakaļ vietā nonācu 15.15. Bet nu ļoti elegants brauciens. Tie dažie cilvēki, kas kopā ar mani kopā autobusā brauca, jau pirms Zilupes pa daļām izbira laukā, viens personāžs iekāpa nākamajā miestā aiz Zilupes, pabrauca dažas pieturas autobusa maršruta un kāpa laukā. Tā ka izbraucu visu maršrutu eleganti viena pati autobusa, autobusam nebija vajadzības apstāties daudzās vietās... Bet tā ainava aiz loga... Kā mazs bērns biju pie loga pielipusi vērot to visu krāšņumu. Ezeriņos, dīķīšos gulbju daudz, vismaz pāris aitu bariņi, un manas jaunības Latvijas brīnās (nu, tās, kurām tas apspalvojums bija ļoti tumši brūns) pazudušas no Latvijas ainavas. Redzēju, raibaļas, baltītes un ļoti daudz ļoti gaiša brūnkrēma krāsā...
Bildes - no sākuma Pilda, pēc tas viss līgani pāriet Ludzas skatos.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru