Paavisam netāli no Kristapa mājas ir tipa dīķis. Natūrā tas ir laikam reiz bijis ezers, tā krasti dikti jau sāk pārpurvoties un vispār krietni apauguši ar visu kaut ko krasti. Toms vakar gumijniekos, no Kristapa aizņemtos, apbrida riņķī un krietni vairāk par litru brūklenes garāmejot un netīšām salasīja. Vienkārši DAUDZ to ogu.
Šmani, knapi atjēgušos no dienas izbrauciena uz Ludzu un relatīvi ilgo (pusstundas brauciena "taisnā līnijā" vietā divas stundas, jo šis maršruts veda pa apkārtceļu) brauciena un visiem dienas piedzīvojumiem, Kad Tomam ienāca prātā mani aizvilkt brūklenes nopietnāk lasīt, viņam palīdzēt. Tas beidzās ar to, ka es "Jā, es redzu DAUDZ brūklenes, bet man ir būtiskāk tikt cauri tam dūkstējam, nenobumsīties nekur un vispār neesmu pārliecināta, ka uz šo piedzīvojumu parakstījos, kaut arī piedalos". Vispār, ogu lasīšanas vietā Toms dabūja vienu ņerkstīgu Andru. Tiesa, viņam bija pasmaids "Sen neesi ņerkstējusi".
Bet viss beidzās bez starpgadījumiem.... (Mājās atvelkoties, prieks, kur tu rodies - nācās mizot un cept kartupeļus...). Tiesa, pa vidu vēl bija viņa darbošanās ar murdu, kurā zivis izlēma neieklīst.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru