trešdiena, 2016. gada 4. maijs

Latvijas nacionālās mākslas muzejs

Šodien valsts svētku pasākumu ietvaros biju kopā ar Ilu un Latvijas Nacionālā Mākslas Muzeja izstāžu atklāšanu pēc ilgstošā remonta.
Satikāmies pirms 10.00 no rīta, noklausījāmies pusstundu garās atklāšanas runas, pēc tam izstaigājām muzeju. Muzejā tagad, pēc remonta, ir jaunas iespējas. Izstāžu zāle cokolā un pagrabā. ir pat iespēja pabūt uz jumta un apskatīt muzejam tuvāko Rīgu no augšas. pagraba stāvā bija Polim veltīta izstāde.
Kopumā man šī bezmaksas pastaiga pa visu muzeju patika. Nebiju bijusi muzejā kopš jaunības gadiem. Muzeja naktī jau muzejus var apskatīt tikai daļēji. Tagad bija iespēja izstaigāt visu muzeju.

svētdiena, 2016. gada 1. maijs

Atpakaļ

Esmu atpakaļ Rīgā. Draugi apmaksāja vietu hostelī uz mēnesi, kaut gan laikam tik ilgi te nenodzīvošu. Atradīsies kas cits dzīvošanai. Par hosteli pastāstīšu mzliet vēlāk, tagad pievērsīšos iemesliem, kāpēc esmu atpakaļ Rīgā par spīti tam, ka man tā vieta Iecavas pagastā patika.
Man tur patika vieta, saimnieki, suņi un truši. Patika ērtā satiksme ar Rīgu tajās retajās reizēs, kad vajadzēja aizbraukt uz lielpilsētu un nokārtot lietas. Saimnieki bija pretimnākoši. Patika tas, ka bija dzīve atsevišķā mājiņā. 
Visa tā dēļ jūtos vainīga, ka naturāli aizbēgu, kad patrāpījās izdevība to izdarīt.
Gandrīz jau biju samierinājusies ar lauku darbu smagumu un pamazām notrulināšanos, kad nekas vairs neinteresē un katru brīvo brīdi izmantoju, lai vārtītos gultā un savāktu kopā savas nogurušās miesas. pat saimnieka iedoto disku ar filmām vairs neskatījos, jo jutos pārāk nogurusi. Darīju visus darbus, kurus lika darīt. 
Protams, pati vainīga, ka nerunāju ar saimniekiem, ka ir drusku par grūtu un varu arī nepavilkt vasaras ravēšanas laiku. Dienas izravējamā norma likās milzīga. Saimnieks vairākas reizes apvaicājās, vai spēšu, vai pavilkšu. lai zinātu, ko darīt tālāk. Es klusēju ar atbildi, jo biju pieķērusies vietai un domāju, ka spēšu, ka pavilkšu. Uz beigām jau darīšana sanāca veiklāka, nekā sākumā.
Un ko tad es īsti varēju pateikt? Man nebija kur citur palikt uz sitiena, nezināju vai izdosies ko sameklēt un nezināju, vai vispār izdosies aizbraukt. Tāpat atstāt jau viņiem nebija nekāda rezona. bija un ir vajadzīgs cilvēks, kas palīdz un dara smagos lauku darbus.

otrdiena, 2016. gada 26. janvāris

Vēlreiz Iecava

Jau nedēļu esmu Iecavā, praktiskāk tās lauku teritorijā, viensētā. Dzīvoju pret palīdzību mājsaimniecībā. Un veselu nedēļu lobu pupiņas. Lobīšanai galu neredz un man jau pupiņas sapņos rādās. Tagad vēl atkusnis sācies un man augu dienu ir slapjas kājas. Apavus un zeķes dabonu izžāvēt tik tad, kad kurinu sev mītnes vietu. Man ir atsevišķa mājiņa un to piekurināt nākas pagrūti. Ja normālformā pietiek siltumam ar vienu reizi krāsns kurināšanu, tad tagad man vajag kurināt divas reizes, lai siltums turētos. Kaut arī saimnieki saka, ka mana mājiņa esot siltāka par pamatmāju, kura būvēta no dēļiem un gaida rindu, kad taps apmesta un apmūrēta. 
Bet par spīti visam nenožēloju savu aizbraukšanu no Rīgas. Man te patīk. Pagaidām esmu apmierināta.

ceturtdiena, 2016. gada 14. janvāris

LatCon 2016 Svešās ainavas programma

Atgādinu, ka LatCon 2016 Svešās ainavas šogad notiks un notiks Rīgas centrālajā bibliotēkā. Viena lekcijas vieta vēl ir brīva, var pieteikties.
8.aprīlis, piektdiena
17.00 Pasākuma atklāšanas runas
17.15 - 18.00 - Lekciju "No pasaules radīšanas līdz grāmatai: rakstnieka pieredze" lasīs Ieva Melgalve
18.15 - 19.00 - Lekciju "No Iremas līdz Lengai - H. F. Lavkrafta mītu ģeogrāfija" lasīs Arets Paeglis.
19.15 - 20.00 - Lekciju "Edgara Berouza teiksmas par Marsu" lasīs Ilmārs Bite
9.aprīlis, sestdiena
11.00 - 11.45 - Lekciju "Ļaunuma Impērija: Nākotnes atspoguļojums PSRS un pašas PSRS nākotne" lasīs Kristaps Andrejsons
12.00 - 12.45 - Pasākuma "Zvirbuļu taka" prezentācija
13.00 - 13.45 - Ar saviem lasītājiem tiekas Laura Dreiže.
13.45 - 14.15 - pusdienas laiks
14.15 - 15.00 - Gunta Deģe prezentē brīvdabas lomu spēli "Folio Livoniae".
15.15 - 16.00 - Ar saviem lasītājiem tiekas Linda Nemiera (Dreimane)
15.15 - 17.00 -

otrdiena, 2016. gada 12. janvāris

Pārdomas kuras tur pēc skaita un nedaudz par 2015.gadu

Nerakstīšu pilnu atskaiti par saviem notikumiem 2015.gadā. Visi caurskatāmi manā blogā skatoties mēnešiem cauri. Un nelinkošu arī. Drusku slinkums.
Pats smagākāis notikums pērnajā gadā bija mana slimošana, kura satilpa trijās slimnīcās. Vispirms divās vienā aiz otras, pēc trešajā. Pozitīvs moments šajā slimnīcu epopejā bija tas, ka maksāt nācās tikai par vienu no viņām. Diagnoze to pieļāva.
Priecīgs moments bija brauciens uz brīvdabas lomu spēli Lietuvā kopā ar dēla meiteni Alisi un Ilmāru Biti. Bijām kroga komanda un praktiski zinājām visu, kas notiek poligonā. Ceļš turp un ceļš atpakaļ izvērtās ar maziem piedzīvojumiem, bet kopumā neapmierināto nebija. Bildes no pasākuma ir skatāmas kaut kur šajā blogā.
Tad vēl filmēšanās somu filmas masu skatos un dzīvesvietas maiņa no centra uz Mežciemu.
Tagad atkal nedēļas beigās - sestdien - pārvākšos. Uz Iecavu, tās lauku teritoriju. Dzīvošu tur vienā saimniecībā pret palīdzību mājas darbos. Nezinu, kā ies un kā notiksies. Vasarā vēl zinu, ko varētu sadarīt, bet ziemā? Katrā gadījumā ziņošu, līdz ko būšu iekārtojusies un apradusi. Tiesa, pirmā momentā nav īsti skaidrs, kā atrisināsim interneta jautājumu, jo dzīvošana būs atsevišķā mājiņā, kaut arī visa komunikācija notiksies saimnieku mājā. Kā vilksies rūteris.
Jebkurā gadījumā esmu mazliet nobijusies par to, kā ierakstīšos pagriezienā. Atpakaļceļa man uz doto momentu nav, es to neredzu. Jātur visi īkšķi, lai izdotos. Un satiksme tur ar Rīgu ir ideāla. Autobuss stundā jau skaitās reti. Pat brīvdienā. Un beidzamais autobuss no Rīgas ir vēlāk par 10-iem vakarā. Un lauku sētta atrodas 15 - 20 minūšu gājienā no autoostas Iecavas centriņā. tas ir ideāli.
Vēl ir nedaudz pabojājušās attiecības ar vienu manu paziņu, par kuru vasarā izteicos savā blogā. Šīs manas domas, vienīgo rakstu no visa, pārkopēja viena no draugiem.lv lapām. Un pagaidām maz ko maina tas, ka savā blogā esmu veikusi lorekcijas un šis raksts īsti neizspīdinās. Bet varbūt ar laiku šis paziņa sapratīs, kāpēc man par viņu radušās šādas domas.