Es atkal tā, "pa virsu" pārejot tam, kas virspusē redzams Krievijas - Ukrainas notikuma sakarībā. Un daudzu virspusē redzamo faktoru kopsummā bez diktas iedziļināšanās katra faktora "dziļūdens akmeņos".
To, ka konflikta viens no būtiskiem iemesliem - Krievijas nesamierināšanās ar kontroles pār divām jūrām zaudēšana, jau kur iepriekšējos rakstos laiciņu iepriekš izteicos. Kā vēl vienu iemeslu relatīvi nesen vietnē Facebook izteicu pieļāvumu, ka Krievija ar svešām rokām atbrīvojas no saviem cietumniekiem un "netālu domājošajiem" "mudakiem" (pie viena "patīrot" arī Ziemeļkorejas "liekos" cilvēkus).
Nu pamazām izkristalizējas redzamā notikumu gaitā vēl viens būtisks notikumus motivējošs aspekts. Uzsveru, tik manā viedoklī un vērtējumā. Citi varbūt redz un vērtē savādāk. Būšu pateicīga par diskusiju tēmā.
Man liekas, ka Krievija kā impērijas monstrs ir sācis pašsabrukt un "specoperācija" Ukrainas virzienā ir "izkārtne" valsts sabrukšanas "specoperācijai" no iekšienes.
Pirmais piesitiens šim bija Igora Girkina, kaut arī viņš ir nepatīkama persona ārpus Krievijas dzīvojošajiem cilvēkiem, kritika par to, ka, Krievijas karaspēkam iebrūkot Ukrainā, nemākulīgi un visādi citādi nepareizi realizējās Krievijas puses uzstādītie mērķi. Tobiš - mērķi nesaskanēja ar to realizācijas mehānismu. Mērķa realizācija nebija izstrādāta un tamlīdzīgi. (Ja godīgi, arī man bija jautājums no cikla "ja gribējās to konfekti, tad kāpēc neizdomāji līdz galam, kā to konfekti paņem?"). Pie kam situācijā, kurā Ukrainas armija tobrīd bija daudz vājāka, nekā tā kļuvusi pa šiem kara gadiem.
Pēc jau pamazām sāku saskatīt vēl kādus pieteikumus tam visam - tam pašabrucināšanas pasākumam.
Vispirms, Ukrainas "pasākuma" ilgā posma par Krievijas aizsardzības ministru bija ģenerālis Šoigu, tuvietis pēc nacionalitātes. Un nesakiet man, ka ģenerālis un pie viena valsts Aizsardzības ministrs būtu bijis tik ne gudrs, ka nebūtu izdomājis mērķa realizāciju kārtīgi un ar visiem A un B variantiem. Jautājums šoreiz - tad kāds patiesībā ir bijis mērķis, kurš paslēpts zem iebrukuma Ukrainā?
Tālāk. Arī esmu jau kur iepriekš izteikusies par Margaritu Simonjanu, "tīrasiņu" armēnieti, kura precējusies ar tik pat "tīrasiņu" armēni Tigranu Keosjanu (vikipēdijas šķirklis krievu valodā), vēl vienu KF aktīvu propagandistu. Reiz jau minēju, ka viņi abi, būdami armēņi līdz kaulam, aicina uz karu Krievijas iedzīvotājus, savu etnisko Armēniju nekādi nekūdot uz militāro kukū. Vēlāk jau neta ārēs sastapu informāciju, ka Krievijas redzamākie propagandisti pārsvarā ir armēņi. Nepaslinkoju, pameklējos neta ārēs sava izteikuma pamatojumam. Atradu Ņevzorova teikto un kāda Viktora Aleksejeva pausto. Jums neliekas, ka par daudz armēņu aicina Krieviju uz pagaidām bezgalīgo karu?
Vēl viens tāds ne krievs, kurš aicina krievus uz pašiznīcināšanos, ir pasaulei netīkamais Vladimirs Solovjovs. Ebrejs, kurš nu nekādi neaicina ebrejus uz bezjēdzīgo karu.
Minētos propagandistus atbalsta Krievijas valdība. Jautājums - kāpēc sveštautiešus, nevis krievus?
Pie viena - medijos arvien biežāk parādās informācija par to, ka Krievijas mazās tautas arvien vairāk un skaļāk sāk runāt par savas autonomijas palielināšanos un pakāpenisku Krievijas ietekmes mazināšanu viņu apdzīvotajās teritorijās...
To visu summējot - un tikai mans iespaids - tāda sajūta, ka nav tālu tas, ka tas milzis uz mala kājām, kas saucas Krievijas Federācija, sabruks pats no sevis, no iekšienes...
Tas tā, cik tālu redzu to visu notikumu virspusē. Esmu atvērta citiem viedokļiem. Konstruktīviem.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru