svētdiena, 2025. gada 3. augusts

Kārtējais vāvulis pieklauvējis

Laikam atkal sanāks par reiz kaut kur runātam tēmām. Piedodiet. Un Neņemiet ļaunā.

* Vispirms par brīvību un ne brīvību. Par šo reiz iesviedu diskusiju vietnē Facebook. Toreiz sanāca paplašāka diskusija, kas tomēr, ja pareizi atceros, beidzās īsti ne ar ko un laikam ka katrs palika pie savam domām. Tiešām, neatceros.

Sākšu ar to, ka vergs, karagūsteknis, notiesāts cietumnieks, strādnieks, zemnieks - tos visus vieno viens vārds: statuss. Un statusam ir maz sakara ar patieso brīvību. Brīvība ir katra galvā, nevis statusā. Statuss ir mainīgs lielums, galva - ne pārāk. Tā vai nu ir vai tās nav. Tikai divi varianti, kur tajā pat laikā statusu var kā cimdus mainīt. Pie vēlēšanās, pie iespējas. Utt.

Toties ja prāts nav brīvs, tad, pat būdams juridiski brīvs, bagāts un ietekmīgs, būsi vergs ar to, ko sauc par verga domāšanu. Toties visādi citādi brīvs cilvēks atradīs iespējas savu stāvokli mainīt. Vai nu sakārtojot visu esošā statusa ietvaros, vai atrodot iespējas to statusu nomainīt.

* Par kukuļošanu, korupciju. Par šo runāts daudz un dikti. Ne tikai es savā blogā, arī medijos un citā publiskā telpā. Bet kaut kā laikam garām paslīdējusi vēl viena nianse.

Kukuļņēmējs pieņemot kukuli neglābjami kļūst atkarīgs no tā cilvēka, kurš viņam to kukuli iedevis. Grib tas ņēmējs vai negrib (vai arī objektīvi nevar), bet viņam jādara un jāizdara tas, par ko viņam samaksāts. Un pie viena vēl visu laiku jābaidās no šantāžas iespējamības. Tas devējs var tam ņēmējam piedraudēt ar visu ko un visādi, lai panāktu savu labumu.

Vai vērts ņemt kukuļus un iedzīt sevi neglābjamā stūrī? Katra paša izvēle.

* Mīļie mani! Kad jums pienāk atvaļinājums, aizbrauciet kaut uz nedēļu prom no mājām un visa ierastā. Ja ne uz Turciju, Ēģipti vai Spāniju, tad kaut vai uz Kuldīgu, Liepāju, Daugavpili. Savādāk "pieklauvēs" kāpostu vaga, ģenerāltīrīšana kaktos, mēbeļu pārbīdīšana vai kas nu tur vēl no visādas mājās darāmo lietu ņezgas un atvaļinājums paskries garām tik ātri, ka pat nošķaudītie nepaspēsiet.

Pat man ar visu manu brīvo darba režīmu "es rīt vārtīšos un neko nedarīšu" nākamajā rītā ir kaut kur paslēpies aiz grīdas mazgāšanas, kaut kā pārkārtošanas, visādu it kā neatliekamu sīkumu sadarīšanas.

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru