Tāds, laikam pār virsu pārskrejošs mirklis domu mirklis dažādās tēmās. Varētu būt, ka kur iepriekš runāts. Piedodiet, ja tā būs. Bet - pārdomas tādas, kauti pieklauvējušas un aizskrējušas tālāk.
Diezgan daudz nākas saskarties ar to, ka kāds veikaliņš, kafejnīca, kāda cita privātiestāde aizvērusies, jo nav īsti pārdzīvots Covid-19 karantīnu laiks. Nezinu nianses, tās jau ne pārāk parādās publiskā telpā. Tomēr pirmais, kas nāk prātā dzirdot, ka aizvēries, likvidējies vai kas tamlīdzīgs, ir jautājums par to, vai tās iestādes vadītājam ir bijis tikai cietušais A variants bez B varianta rezerves. Jo, vismaz no mana redzes viedokļa, vienmēr ir jābūt arī B variantam, pat ja A variants "strādā kā smērēts". Pat tad, kad liekas, ka nekas nedraud. Nekad nevar zināt, aiz "kura stūra ķieģelis un āmurs gada". Spējā reaģēt uz notikumiem un pārkārtoties ir kaut nelielas, bet tomēr veiksmes atslēga, kas neļaus "nogrimt dibenā".
Esmu diezgan skeptiska, maigi sakot, attiecībā pret tiem, kuri visādi cenšas "uzkurināt" cilvēkus uz kaut kādām protesta akcijām. Vienmēr cenšos saprast motīvus, piedāvātos risinājumus un citas tamlīdzīgas būšanas, pirms sāku apsvērt iespēju piedalīties kādā no tām akcijām. Par šo laikam dažādos rakursos jau esmu spriedelējusi, bet nu labi. Nav nozīmes kur sapulcēties, kolektīvi izbļauties un tad izklīst pa mājām ar tukšgaitā pavadīta laika sajūtu. Ir vērts tik tad, ja organizators piedāvā konkrētu risinājumu, sagatavotus visus par, pret, riņķī un kādiem no kaut kurienes reāli ņemamiem līdzekļiem, kuri noteikti netop atņemti kaut kam citam, tik pat būtiskam.
Jau kur agrāk esmu runājusi, lai atrastu - kur, jāpārlasa laikam viss, ko šajos gados sarakstījusi. Piedodiet, ja atkārtošos.
Nav nozīmes iet pie direktora jebkurā iestādē pēc algas palielinājuma, ja nav konkrēti zināms, ka tas direktors tiešām spēs to algas pielikumu iedot neatraujot kaut kam citam tās naudiņas. Jebkurā uzņēmumā, neatkarīgi no tā, kam tas uzņēmums pieder, tās naudiņas ir saplānotas katram kalendārajam gadam uz priekšu. Visādām izmantojuma vajadzībām, visādām apritēm. Tās naudiņas vienmēr ir kustībā uzņēmuma darbības nodrošināšanai. Ja tā nebūtu, uzņēmums nu ļoti ātri nobankrotētu galīgi un nesatricināmi. Risinājums - ja kas nepatīk vienā uzņēmumā un ir zināmā mērā neatrisināms no strādājošā puses, tad praktiskāk ir sameklēt darbu citā uzņēmumā. Iepriekš painteresējoties par to, kāda ir kadru mainība visos strādājošo līmeņos. Uzņēmumā, kurā ir izteikti liela kadru mainība - nav vērs sākt strādāt. Kaut kas tur nav īsti labi un ie liela varbūtība, ka tas uzņēmums nosacīti ātri izbeigsies.
Šorīt izlasīju šādu brīnumu, pareizāk informāciju par atkal vienu parakstu vākšanas akciju. Pārlasīju vairākas reizes. Un katru reizi "Jāāāā.... vērību kritēriji, kurp jūs ripojat...". It kā alkohola pieejamības laiki tirdzniecības vietās būtu nu ļoti būtiski Latvijas iedzīvotajiem. Iespaids par iniciatīvas autoru - alkoholiķis, kurš aizvainots savās labākajās jūtās. Cilvēks, kuram tā grādīgās dziras pudeles pieejamība ir svarīgāka par visu citu. Par veselības aprūpes visādām peripetijām, izglītības jautājumu dažādību un reizēm nesakārtotību, sabiedriskā transporta kustības aizkulisēm un daudzām citām tiešām visaptverošām dažādām problēmām citās nozarēs. Interesanti, kāpēc smēķētāji neprotestēja pret visādiem ierobežojumiem smēķēšanai? Vai arī esmu palaidusi garām uz lieveņa pīpētavā smēķējot kaut kādas protesta akcijas? Cik esmu pamanījusi, smēķētāji saprata un pieņēma tos ierobežojumus un prasības netaisot no tā nekādas problēmas un parakstu vākšanas...
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru