Bija jāaizbrauc pakonsultēties uz "pagastmāju", kuras "sēdeklis" ir Pļaviņās. Māsa sataisījās braukt līdzi, jo nu ļoti sen tur nav būts viņai.
Mani biedēja ar laika prognozi, kura šodien solīja bariņu negaisu Latvijas austrumu rajonos un Rīgā. Solītājam aizvēru solīšanos ar to, ka Pļaviņas ir praktiski pa vidu Daugavas krastos.
Turp braucām ar vilcienu, kura galapunkts saucas Rēzekne II. Un te drusku iesaku priekš tiem, kuri sadomās kaut uz Aizkraukli braukt. Vilciens no Rīgas stacijas atiet 12.01 ar pienākšanu Pļaviņās 13.27. Nu, jā. Zināms eksprešvilciens posmā vismaz līdz Krustpilij. Tobiš, izbraucot no Rīgas, nākamā pietura Ogre, aiz tās Aizkraukle, pēc tam Pļaviņas, kurām seko Krustpils. Nepieturot nevienā citā starpstacijā.
Turpceļā tomēr izbraucām cauri diviem lietus gāzieniem. Tikai cauri izbraucām bez lietus sastapšanas Pļaviņās. Tomēr Pļaviņās sanāca drrrrusciņ tāda kā smidzināšana, kā sīks lietutiņš no mākoņa maliņas laikā kad pamatgāziens bija kur citur.
Pie viena tajā pilsētā aizgājām uz kafejnīcu Pie upes. Nezinu, kā tās cenas rādās Pļaviņu izpausmē, bet Rīgas skatījumā gandrīz par velti. 10 eiriki par divām palielām pamatēdiena porcijām ar garšīgu uzdzērienu un māsai vēl kafijas krūzi. Rīgā pat tās nomalēs ar daudz demokrātiskākām cenām, nekā centrā, ar 10 eirikiem knapi vienam cilvēkam pietiktu.
Atpakaļ braucām ar autobusu un atkal izbraucām pa apakšu cauri vienam gāzienam.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru