Toms vakarpusē izvilināja uz to pļavu atkal. Šoreiz ūdensmētras palasīt un pie viena izbarot tur dzīvojošajam zirgu baram kārtējo ābolu porciju.
Drusku pajautri bija turpceļā. Izgājām no mājas ar nolūku iet uz autobusa pieturu. Toms atcerējās, ka dzeramā ūdens pudeli uz galda aizmirsis. Protams, paņēma atslēgas no manis, devās pakaļ. Kamēr gāja turp un atpakaļ, aizbrauca 24.autobuss. Aizgājām uz pieturu tomēr, uz soliņa saulītē gozējamies. Pienāk 58.autobuss, kurš dažos pilksteņlaikos maršrutā pagarināts līdz Vecāķiem. Ielecam... un konstatējam, ka šis, konkrētais, brauc tikai līdz Vecmīlgrāvja dispečerpunktam. Uz laikā tuvāko 24.autobusu minūtes 20 jāgaida, uz derīgo 58-to apmēram pusstunda. Un jāsēž saulē gaidot vajadzīgo.
Pagājām vienu pieturu uz priekšu, tur - jau atlikušās minūtes bija iespēja ēnā pavadīt.
Vienā bildē Toms patiešām stāv pilnā augumā un pacēlis roku gaisā. Speciāli liku iepozēt, lai redzētu, cik tur vietām gara zāle saaugusi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru