Nu, nenoturējos. Vēl viena neliela porcija no pavasarīgā Vecmīlgrāvja (un viens no kaķiem mani uzrunāja)

Šodien. Svaigums Vecmīlgrāvī

Ieskats Rīgā

Nolēmu šādu aprakstu paveidot, jo regulāri lieku še bildes ar Rīgas ainavām. Ne tikai centru, bet arī mikrorajonus. Salikšu šobrīd datus ar tiem konkrētajiem mikrorajoniem, bildes no kuriem pašreiz tā pavairāk pārstāvētas. Par citiem Rīgas nostūriem likšu papildinformāciju tādā laikam ka secībā, kā tās bildes saradīsies. Neesmu vēl Rīgu pietiekami apbildējusi. Tomēr lielpilsēta un galvaspilsēta. Protams, uz planētas ir lielākas pilsētas, bet mūsu Rīga ir tikai viena.

Pie viena - jūtos drusku jocīgi, ka kaut kā pamaz esmu izložņājusi Rīgas visādos nostūrus. Laikam ka vajadzētu... Pamatojums - esmu 4-jā paaudzē rīdziniece, mana vecvecmamma, tēva mammas mamma, kļuva par rīdzinieci jau tad, kad Nikolajs II vēl bija tikai troņmantinieks. Cik nu paspējusi papētīt, citas priekšteču līnijas arī jau no vismaz 19.gadsimta beigām Rīgā mitušas. Tā ka - laikam ka grēks savu senču zemi nezināt...

Tad nu tā, linkošu. Neizrunāšos visādi, tikai sarakstiņu sataisīšu ar tiem, jau zināmā mērā apgūtajiem mikrorajoniem,

1. Pašas Rīgas kā tādas vēsture.
2. Vecmīlgravis. 
3. Sarkandaugava.
4. Āgenskalns.
5. Purvciems.
6. Čiekurkalns.
7. Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejs.
8. Mežaparks.
9. Jugla.
10. Imanta.

Nu jā, demotivatoriem ir tendence mani noķert

Šodien. Pa autobusa logu. Mēģināju gar maliņu Mežaparka "pilis" "noķert"

 Lūdzu, lūdzu, lūdzu nesodiet pārāk bargi - centos....

Kritēriju, klišeju, stereotipu pārvērtēšana un vēl kas...

Tik par savu klišeju, stereotipu un tamlīdzīgu būšanu pārvērtēšanu mūža garumā. personiskajā pieredzē balstīti secinājumi. Un - zinu, ka šīs tēmas esmu jau agrāk pieminējusi, dodu linkus uz dieviem rakstiem tēmā noteikti (ja kāds vēl ko atradīs un komentārā norādīs, būšu tikai pateicīga): 2022.gada raksts par klišejām domāšanā un šī gada marta raksts par klišejām, tik papildus rakursā. Šoreiz daudz neko neizplūdīšu, samērā īsi mēģināšu pateikt galveno.

1. Visupirms par kustību invalīdiem (tagad modīgajā politkorektumā cilvēkiem ar īpašām vajadzībām kustību jautājumos). Man bija savā ziņā padomijas laikos iepilināta tāda kā deguna raukšana un zināma "šķaudīšana" šo cilvēku virzienā. Ne īsti negatīva, bet "ko viņi nesēž pa kaktiem, bet klimst apkārt dizainu maitājot". Nu, kaut kas no šī cikla.

Un tad, kad jau šīs brīvvalsts laikā sāka viņu vajadzībām pielāgot kaut tās pašas ieejas sabiedriskajās un citās ēkās (un laika gaitā arī daudz ko citu) - nu, bija zināma "Vai tiešām? Nu, beidziet....". 

Līkums Sarkandaugavā

Šoreiz varētu pat teikt, ka speciāli uz to pusi aizbraucu. Vēl pērnā gada rudenī biju internetā sastapusi informāciju par tajā pusē esošajām Grāmatu mājiņām, kurās apkaimes iedzīvotāji var brīvi ņemt lasīšanai grāmatas, kā arī atstāt kādas grāmatas citiem lasīšanai. Tad nu beidzot izkasījos aizbraukt, pabildēt. Tiesa, "sastapu" vienu mājiņu, nobildēju. Pēc "ai, nu nemeklēšu vēl kādas citas, paklimšu tāpat".

Un, ja nu kas, saulīte šodien parādījās tad, kad jau apsēdos pie datora darboties ar bildēm un tekstu šeit.

Mans maršruts - no autobusu/trolejbusa pieturas Sarkandaugava iekšā mikrorajonā virzienā uz tramvaja pieturu Aldaris, no kurienes dzelzceļam pāri uz Viestura prospektā esošo autobusa pieturu jau mājup. Tā ka apmēram no vietas, kur bildēts dzelzceļš - vairs ne tā puse Sarkandaugavai, jau Viestura prospekta gabaliņā.

Jāpiezīmē, ka ejot pāri dzelzceļa sliedēm pamanīju, ka šajā dzelzceļa posmā (Maršruts Rīga - Skulte, ja nu kas) top jauna pieturvieta posmā starp pieturām Sarkandaugava un Mangaļi. Sauksies Dauderi. Pieturvieta ir iekārtošanas procesā.