Par dažām klišejām jau ierunājos nesenajā, pērnā gada novembrī, var jau būt, ka vēl kādos iepriekšējos rakstos. Un atkal - būtu strikti jāpārlasa viss iepriekš rakstītais, lai sameklētu vairāk par vienu, nule doto, linku. Lūdzu neņemiet ļaunā, ja kur atkārtošos varbūt.
Un nu noteikti atkal neierakstīšos pagriezienā un nebūšu visai ērta savās pārdomās.
Vispirms par nu jau gadu ilgo notikumu Ukrainas - Krievijas robežjoslā, Ukrainas teritorijā. Notikums ir neglābjami mienstrīms, par to runā daudz un dikti visādos locījumos. Un - Krievija sliktā, Ukraina labā. Viena melna, otra balta. Tikai un vienīgi šajā rakursā. It kā šajās valstīs nekas cits bez kara nenotiktu. Nē, Un apnicis man uzsvērt, nu nekādā formā neatbalstu to karu un Krieviju kā tā aizsācēju.
Nu notiek tajās valstīs arī daudz kas cits. Kaut kā - es varbūt naiva esmu, bet gribētos zināt arī ko citu par šīm valstīm. Nu, diezin vai Krievija "sastāv" vienīgi no propagandistu "bataljona", valsts vadošajiem "keksiem". Un diezin' vai Ukrainā notiek tikai un vienīgi pretstāvēšana Krievijai. Tik - laikam jau pašreizējā situācijā "neklājas par ko citu runāt". Bet arī šādi tiek veidotas apziņas klišejas. Neglābjami.
Un vēlreiz uzsveru - pilnīgāks iespaids par tur notiekošo, ja nebūtu tikai vienpusīga informācija.
Un attieksmi pret Krieviju kā nehalo zemi padomiji jau sen, nu kopš 1940.gada vismaz, Latvijā paši vien radīja. Ar savu uzvedību. Pa druskai šim faktam, vismaz divos faktos, esmu kur agrāk pieskārusies. Ceru, sameklēsiet iepriekšējos rakstos.
Vēl drusku par Krieviju. Un vardarbību zemāko slāņu ģimenēs. "Ja mīl, tātad sit". No Krievijas ārēm nācis izteiciens. Un par šo parādību strādnieku ģimenēs jau cara laikos runāja Krievijas inteliģences pārstāvji. Zīmīgi, ka kopš cara laikiem Krievijā pagājuši nedaudz virs 100 gadiem, bet šajā, sišanas, ziņā nekas īpaši nav mainījies. Un arī fatālais masu alkoholisms. Abas šīs parādības pie mums, kaut nelielā mērā, ievazātas iz austrumu kaimiņa. Salīdzinājumā ar uz rietumu pusi esošām tautām - tur jau dzērājos noraksta cilvēkus, kuri tomēr izdzer to alkoholu daudz mazākā mērā, nekā Krievijā. Un sievas sišana - nu "negadījums" ārpus normas esošs. Pie viena, cik nu esmu lasījusi, daudzu rietumpuses tautu pasakās jau ietverts stāsts par to, ka vīrieša "rokas pacelšana" pret sievu var beigties pietiekami negatīvi vīrietim. Piemēram, pasakas varoņi precas un jaunā sieva uzstāda noteikumu par to, ka, ja vīrs trīs reizes iesitīs viņai, tad sieviete savāks visu, ko ienesusi mājā un aizies prom. Un būs absolūti vienalga, vai sitiens būs pa nopietnam, vai pa jokam. Un tad nu vīrietim būs "čakars" ilgs un dikts, lai situāciju vērstu par labu zināmā mērā.
Un vēl - stilu, ka pa ielām vazājas dažādas krāsas, piegriezuma un tīrības pakāpes treniņtērpos bez tam sportiska iemesla, pie mums ieviesa austrumpuses kaimiņi. Vismaz Rīgā noteikti. Un vairumā gadījumu tas joprojām norāda uz piederību tai austrumtautai. Gadās, protams, izņēmumi - kad kāds nekrievs tā saģērbies. Bet tiešām - vairumā tomēr tie ir tie, ar saknēm uz austrumiem no Latvijas.
Nu, piedodiet, ka atkal neierakstos vispārējā rakstā. Un manis teiktais arī ir zināma artava klišejas veidošanai. Nesodiet bargi.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru