Tautastērpu gājiens. 4.maijs. Rīgā

Šoreiz no otra gala laikam. Raksts par pasākumu būs vēlāk. Tagad bildes.

Dzejnieks, publicists: Imants Ziedonis

Iesākumā, kā esmu "ieskrējusies", dzejniekam, publicistam veltītais Vikipēdijas šķirklis.

Gan jau ka laikam par viņu un viņa daiļradi arī šolaiku skolēniem māca. Pārāk spēcīga personība bija.

Mums vairāk par viņa Epifānijām mācīja. Kaut arī man tuvākas joprojām ir Krāsainās pasakas. 

Kaut kā tika apieta ideoloģija par viņu runājot.

To, ka apglabāts Ragaciema kapos, mums ar māsu teica jau pērn, kad aizdevāmies uz Lapmežciema muzeju. Ir šim gadam plāns aiztikt līdz Ragaciemam un pie viena apmeklēt tur kapus, Imanta Ziedoņa atdusas vietu. Gan jau ka būs ieraksts pēc notikuma.

Neko daudz laikam vairāk no sevis neizspiedīšu, ņemiet par labu. 

Vērmaņdārzs bildēs

Otrais parks, par kuru rakstīju 2015.gadā, bet bez bildēm. 

Visupirms - dārzam veltītais šķirklis Vikipēdijā. Tur gan parks nosaukts par Vērmanes dārzu. Nu, bet Vērmaņdārzu to tautā saucam esmu dzirdējusi visa mūža garumā. Ja nu kas, padomjgados to sauca par Kirova parku. Vēl arī raksts Latvijas Fantāzijas un Fantastikas biedrības (LFFB) mājas lapā.

Parkam veltītās bildes gan man bijušas sakarībā ar kādiem pasākumiem tur. Bet nu nekas, tagad īpašās, pašam parkam veltītās bildes.

Dzejniece: Mirdza Ķempe

Un atkal sākšu ar Vikipēdijā dzejniecei veltīto šķirkli.

Kārtējā brīvprātīgi obligāti apgūstamā dzejniece. Un šī brīvprātīgi obligātā pasākuma dēļ neko no viņas neatceros. Tik to, ka bija un tapa mums "pičkāta". 

Par autores biogrāfiju runājot. 

Vikipēdijā nav minēts tas, kādēļ izjuka viņas laulība ar rakstnieku Ēriku Ādamsonu. Iemesls - komunisma idejas, kuras laikam ka piemita Mirdzai Ķempei. Tāpat dzejnieces biogrāfijā nav minēts fakts par viņas attieksmi pret vīrieti, ar kuru padomju gados kopā dzīvoja. Klīda runas, ka vīrietis bijis krietni jaunāks par dzejnieci, dzīvojis uz viņas rēķina. Autorei aizsaulē aizejot, atklājies, ka viņa savā testamentā personāžu atstājusi bez jeb kā, visu savu mantu novēlot kaut kam citam. Nezinu, vai tas tiesa, bet tādas runas atceros dzirdējusi.

Ņemiet par labu manu pieminējumu, bet nav man vairāk ko par viņu teikt. Tik to, ka mums skolā viņa tapa "dzenāta".

Dzejnieks: Ojārs Vācietis

Vispirms šķirklis Vikipēdijā par Ojāru Vācieti.

Neatceros, cik obligāts bija Ojārs Vācietis, bet mācīts par viņu un viņa daiļradi man skolā tika. Bet daudz neko neatceros no skolas literatūras stundām. Un pie viena - kāds var pateikt, vai par viņu top mācīts šolaiku literatūras stundās?

Vispirms - lasīju Meistaru un Margaritu viņa tulkojumā un patika. 

Par dzejnieka darbošanos - neatceros, kādos ceļos pie manis nonāca informācija, bet, - runāšanas bija, ka Ojārs Vācietis stipri lietojis esot grādīgās dziras un savus dzejoļus pierakstījis uz jebkurām papīra driskām, kuras pa rokai patrāpījušās esot. Viņa sieva, saprātīga kundze, šīs driskas vākusi kopā un pārrakstījusi uz normāla formāta papīra. Ja nebūtu viņas, daudzi dzejnieka darbi ietu zudībā. Būtībā Ludmila Azarova saglābusi latviešu tautai dzejnieku. Nu, tādas runas klīda tolaik.

Viņa dzeju izmantoja Boriss Rezņiks rakstot mūziku dziesmām, kuras dziedāja grupa Eolika, kuras viena no solistēm bija Olga Rajecka.

Par cik laikam ka visos laikos obligāti apgūstamā viela literatūrā kaut kā ieliekas "dziļajā skapī" un ļoti retos gadījumos top lasīta dziļāk un vairāk par literatūras hrestomātijā ietverto, neko daudz (izņemot minētās grāmatas tulkojumu) lasījusi no autora neesmu. Toties atceros, cik liels bija mans izbrīns, ka Eolikas repertuārā esošā dziesmiņa, kura sastāvēja no reizes četras atkārtotām trim rindiņām "Lielā zive labsirdīga bija| mazo zivi| tikai pabaidīja", ir Vācieša dzejolis. Man "ieslēdzās" "WTF? Un par šādu bezsaturu mums māca?"

Ēkai, kurā bija dzūvojis Ojārs Vācietis ar sievu, ir interesanta vēsture, kaut arī tur iekārtots muzejs tieši Ojāram Vācietim. Bet par ēkas vēsturi gan jau ka kādā pārskatāmā nākotnē ko uzrakstīšu īpašīgi.

Ja nu kas, iebakstiet - ir jums mācīts par šo dzejnieku vai nav.

Pa ceļam uz Grīziņkalnu, Grīziņkalna stūris un drusku pēc tam (bildes padaudz)

Kaut kā pēdējā gada un mazdrusciņ laikā mēģinu to Rīgu aptvert, Sanāk kā sanāk. Šodienas plānā bija Grīziņkalns. Kalnu padomju gados saukāja par 1905.gada parku. Ja nu kas.Klimtām kopā ar māsu. Un ņemiet par labu bildes. Centos.

Linki. Jauns vākums

1.  Ilmāra Bites izstaiga Pa leģendu un spoku vietām Vecrīgā. Nu, interesanti.
2. Nu jā, visai īpatnēji. Baltās meitenes Indijā strādā par galdiem un reizēm arī citām mēbelēm. 
3. Kuldīgā esot slīps skatu tornis. Būs jāaizkuļas apskatīt.
4. Jauna animācijas filma.
5. Nu, būtu jāzina arī par to, kā mums klājās Krievijas impērijas sastāvā tālajos caru laikos.
6. Par Dvietes upīti un tās apkaimi.
7. Indijas kastu sistēma. Klips krievu valodā.
8. Par organisku ķīmisku savienojumu taurīnu. 
9. Vai Jēzus kaps ir Indijā?
10. Par Vērmaņdārzu.
11. Latvieši Čīlē arī dzīvo.
12. Tapis darbs par viduslaiku svēto un varoņu atdzimšanu modernajos laikos. Laikam ka jāpalasa būs.