Artis Āboltiņš

Arti pirmsākumos iepazinu kā 12-gadīgu skolas puiku, kurš nāca viesos pie māsas uz darbu. Es ar viņa māsu kopā strādāju, abas bijām beigušas vienu skolu, tikai viņa - pāris gadus pirms manis. 

Kad darba vieta beidza pastāvēt, dzīve mūs izmētāja. No jauna Arti sastapu nu jau "mirušajā" kafejnīcā Savanna, kurā reizi nedēļā pulcējās LFFB & Co. Uz kafejnīcu ar šiem cilvēkiem tikties skraidīja mans tolaik nu jau 12-gadīgais puika. Bija jauki satikt sen neredzētu cilvēku un novērtēt izmaiņas, kas notikušas laika gaitā.

Augstu vērtēju Arta zināšanas par vēsturi, fantāziju, fantastiku un brīvdabas lomu spēļu kustību Latvijā un pasaulē.

Anna Kareņina

Tikko noskatījos britu filmu pēc Ļeva Tolstoja romāna Anna Kareņina motīviem. Pirms tam, vēl februārī, biju skatījusies šī romāna iestudējumu mūsu pašu Nacionālajā teātrī. Vēl pirms tam - skolas gados lasīts literatūras hrestomātijā kā skolas gadu obligātais skatījums.

Man ļoti patika šī ekranizācija. Ļoti krieviskā noskaņā un nav zaudēts nekas no nacionālā kolorīta. 

Filmas režisors Džo Raits, aktieru ansamblis - vienkārši burvīgs un spēcīgs. Filmas iznākšanas gads - 2012.

Kaspars Bērziņš

Ar Kasparu iepazinos LFFB ikmēneša pasākumos Misiņa bibliotēkā. Pēc bija periods, kad viņš bija valdes loceklis visai nosacīti - pats vairāk pa Olaini mītējās, Rīgā sastopams reti. Tagad, kopš 2010.gada latkona, redzu viņu samērā regulāri, Kaspars atgriezies biedrības valdē.

Pēdējos gados kopā organizējam latkonus. Un šajā organizēšanā laikam jau bez viņa līdzdalības justos kā bez rokām. Viņš ir kļuvis par organizēšanas neatņemamu sastāvdaļu un stūrakmeni.

Arī pārējā LFFB darbībā viņa darbošanās jūtama. Kaut Harisonam veltītā piemiņas vakara organizēšana un Literatūras un mūzikas muzejā notikušā pasākuma organizēšana ir viņa ideja un realizācija.

Jaunākais adītais komplekts

Adīts topiņš pusaudzei komplektā ar raibu šalli. Ls 5,-

Mārtiņš Untāls

Par Mārtiņu Untālu īpaši daudz ko teikt man nav. Fantastu pikniku "tēvs" un organizators jau vairāku gadu garumā. Miera mika. Bet garlaicīgi kopā ar viņu vienā barā nav.

Lilita Rašmane

Lilitu iepazinu LFFB pasākumos, kas reiz notika Misiņa bibliotēkas telpās Rūpniecības ielā Rīgā. Viņai ir lielas un dziļas zināšanas par dažādu viduslaiku, seno laiku tērpu darināšanu. Ja pati gribu sev sadarināt kādu tērpu, noteikti konsultējos ar viņu.

Nezinu kāpēc, bet Lilitas klātbūtnē vienmēr jūtos kā skolniece, mazs bērns. Kaut arī gadu starpība mums nav liela, Lilita ir tikai kādu gadu vai divus vecāka par mani.

Eitanāzija

Praktiski visā pasaulē eitanāzija ir aizliegta ar likumu. Cilvēka dzīvība esot svēta. Bet...

Dzīvība vispār ir svēta. Tikai - reizēm nākas nogalināt, lai izdzīvotu. Lauva nogalina, lai paēstu; mēs nokaujam cūci, lai paēstu. Kāds mūs nogalina, lai paēstu. Vai - vienkārši nomirstot pabarojam tos, kas pārtiek no maitām, kritalām. Maitu lijas, hiēnas Āfrikā, tārpi kapos zem zemes.....Dabas likums un lietu kārtība.

Jā, dzīvība ir svēta, bez vajadzības nogalināt nedrīkst. Ne velti pirmatnējās tautas lūdza dzīvnieka garam piedošanu par to, ka viņu nogalinājuši. Jo ēst vajag pašam, bērnam, sievai, brālim.... Lauva, leopards nogalina tikai tad, kad gribas ēst un to, kuru izdodas noķert.