iecavas lauku sētas apkārtne

Vēlreiz Iecava

Jau nedēļu esmu Iecavā, praktiskāk tās lauku teritorijā, viensētā. Dzīvoju pret palīdzību mājsaimniecībā. Un veselu nedēļu lobu pupiņas. Lobīšanai galu neredz un man jau pupiņas sapņos rādās. Tagad vēl atkusnis sācies un man augu dienu ir slapjas kājas. Apavus un zeķes dabonu izžāvēt tik tad, kad kurinu sev mītnes vietu. Man ir atsevišķa mājiņa un to piekurināt nākas pagrūti. Ja normālformā pietiek siltumam ar vienu reizi krāsns kurināšanu, tad tagad man vajag kurināt divas reizes, lai siltums turētos. Kaut arī saimnieki saka, ka mana mājiņa esot siltāka par pamatmāju, kura būvēta no dēļiem un gaida rindu, kad taps apmesta un apmūrēta. 

Bet par spīti visam nenožēloju savu aizbraukšanu no Rīgas. Man te patīk. Pagaidām esmu apmierināta.

LatCon 2016 Svešās ainavas programma

Atgādinu, ka LatCon 2016 Svešās ainavas šogad notiks un notiks Rīgas centrālajā bibliotēkā. Viena lekcijas vieta vēl ir brīva, var pieteikties.
8.aprīlis, piektdiena
17.00 Pasākuma atklāšanas runas
17.15 - 18.00 - Lekciju "No pasaules radīšanas līdz grāmatai: rakstnieka pieredze" lasīs Ieva Melgalve
18.15 - 19.00 - Lekciju "No Iremas līdz Lengai - H. F. Lavkrafta mītu ģeogrāfija" lasīs Arets Paeglis.
19.15 - 20.00 - Lekciju "Edgara Berouza teiksmas par Marsu" lasīs Ilmārs Bite
9.aprīlis, sestdiena
11.00 - 11.45 - Lekciju "Ļaunuma Impērija: Nākotnes atspoguļojums PSRS un pašas PSRS nākotne" lasīs Kristaps Andrejsons
12.00 - 12.45 - Pasākuma "Zvirbuļu taka" prezentācija
13.00 - 13.45 - Ar saviem lasītājiem tiekas Laura Dreiže.
13.45 - 14.15 - pusdienas laiks
14.15 - 15.00 - Gunta Deģe prezentē brīvdabas lomu spēli "Folio Livoniae".
15.15 - 16.00 - Ar saviem lasītājiem tiekas Linda Nemiera (Dreimane)
15.15 - 17.00 -

Pārdomas kuras tur pēc skaita un nedaudz par 2015.gadu

Nerakstīšu pilnu atskaiti par saviem notikumiem 2015.gadā. Visi caurskatāmi manā blogā skatoties mēnešiem cauri. Un nelinkošu arī. Drusku slinkums.

Pats smagākāis notikums pērnajā gadā bija mana slimošana, kura satilpa trijās slimnīcās. Vispirms divās vienā aiz otras, pēc trešajā. Pozitīvs moments šajā slimnīcu epopejā bija tas, ka maksāt nācās tikai par vienu no viņām. Diagnoze to pieļāva.

Priecīgs moments bija brauciens uz brīvdabas lomu spēli Lietuvā kopā ar dēla meiteni Alisi un Ilmāru Biti. Bijām kroga komanda un praktiski zinājām visu, kas notiek poligonā. Ceļš turp un ceļš atpakaļ izvērtās ar maziem piedzīvojumiem, bet kopumā neapmierināto nebija. Bildes no pasākuma ir skatāmas kaut kur šajā blogā.

Tad vēl filmēšanās somu filmas masu skatos un dzīvesvietas maiņa no centra uz Mežciemu.

Tagad atkal nedēļas beigās - sestdien - pārvākšos. Uz Iecavu, tās lauku teritoriju. Dzīvošu tur vienā saimniecībā pret palīdzību mājas darbos. Nezinu, kā ies un kā notiksies. Vasarā vēl zinu, ko varētu sadarīt, bet ziemā? Katrā gadījumā ziņošu, līdz ko būšu iekārtojusies un apradusi. Tiesa, pirmā momentā nav īsti skaidrs, kā atrisināsim interneta jautājumu, jo dzīvošana būs atsevišķā mājiņā, kaut arī visa komunikācija notiksies saimnieku mājā. Kā vilksies rūteris.

Jebkurā gadījumā esmu mazliet nobijusies par to, kā ierakstīšos pagriezienā. Atpakaļceļa man uz doto momentu nav, es to neredzu. Jātur visi īkšķi, lai izdotos. Un satiksme tur ar Rīgu ir ideāla. Autobuss stundā jau skaitās reti. Pat brīvdienā. Un beidzamais autobuss no Rīgas ir vēlāk par 10-iem vakarā. Un lauku sētta atrodas 15 - 20 minūšu gājienā no autoostas Iecavas centriņā. tas ir ideāli.
Vēl ir nedaudz pabojājušās attiecības ar vienu manu paziņu, par kuru vasarā izteicos savā blogā. Šīs manas domas, vienīgo rakstu no visa, pārkopēja viena no draugiem.lv lapām. Un pagaidām maz ko maina tas, ka savā blogā esmu veikusi lorekcijas un šis raksts īsti neizspīdinās. Bet varbūt ar laiku šis paziņa sapratīs, kāpēc man par viņu radušās šādas domas.

Kolēģi atkal Trijos vīros laivā

Nīderlandes miests Amerika

Mana māsa mēnesi nostrādāja zemeņu stādu audzētavā Nīderlandē, miestā Amerika. Tagad viņa ir atbraukusi mājās Ziemassvētku brīvdienās, kas ilgs divas nedēļas. Viss, ko es turpmāk stāstīšu par šo miestu, ir veidojies no tā, ko viņa pastāstīja man.

Māsa aizbrauca uz Nīderlandi strādāt un pelnīt Lielo naudu, kas vajadzīga Rīgas dzīvokļa uzturēšanai un labiekārtošanai. Ir jāpabeidz autonomās apkures ierīkošana dzīvoklī. Pagaidām tā ir ierīkota tikai pusē no dzīvokļa. Otra puse tiek apkurināta ar krāsns apkuri. Malka tomēr ir jāsagādā kaut vai tām pašām divām krāsnīm un maksā arī kaut ko.

Nīderlandē māsa dzīvoja vienstāva kazarmu tipa kopmītnēs. Katra ēka sadalīta divistabu dzīvoklīšos ar virtuvi un dušas telpu. Virtuve ir iekārtota, ir arī veļasmašīna. Vienā šādā dzīvoklītī vienā istabā dzīvoja māsa kopā ar vēl septiņām latvietēm, otrā istabā - sešas rumānietes. Plīts ar četriem riņķiem uz visām četrpadsmit sievietēm viena, vannasistabā divas duškabīnes uz visām. Tualetes telpas arī divas. Nu tās viņas sadalīja pa istabām - latvietēm viena, rumānietēm otra. Saprašanās ar rumānietēm - vairāk žestu valodā, jo citādi nu nekādi.

Jāpiezīmē, ka šīs barakas gan skaitījās miestā Amerika, bet atrodas trīs kilometrus no paša miesta. Pieci kilometri uz otru pusi no barakām ir vēl viens miests, kura nosaukumu aizmirsu.

Juras perioda pasaule (Мир Юрского периода / Jurassic World)

Novilku torentos un noskatījos ASV un Ķīnas kopražojuma šī gada filmu Juras perioda pasaule (Мир Юрского периода / Jurassic World). 

No sākuma likās, ka atkārto "jaunās skaņās" jau pasen rādīto filmu Juras perioda parks, tomēr filmā saskatīju atsauces tieši uz Juras perioda parku kā iepriekšējo vēsturi. Varētu būt, ka filmas režisori šī gada filmu iecerējuši kā parka turpinājumu. Nezinu, nekur neesmu sastapusi konkrētas norādes.

Kopumā man filma nepatika. Noskatījos to līdz galam ar lielu piespiešanos, vidū kādu filmas gabalu "patinu uz priekšu". Neko nezaudēju. Filma - bojeviks, kurā notiek no voljēra izbēguša monstra tvarstīšana. Tvarstīšanas laikā iet bojā cilvēki, daudz kas tiek sagrauts. 

Pieteikto fantastiku šajā filmā prezentē no DNS un cita materiāla zinātniskās laboratorijās radīti visvisādi zauri, kuriem tiek radīti voljēri dzīvošanai. Kā zooloģiskajā dārzā. Daudzi no viņiem ir neprognozējami un gaļēdāji. Un visas nepatikšanas rodas tad, kad viens šāds gaļēdājs izlaužas no sava voljēra un ietur pusdienās apkārtējos cilvēkus.

Negatīvu iespaidu par filmu atstāja arī viens no filmas tēliem. Augsta ranga armijnieks, kurš ir viens no šī neparastā Juras perioda parkā veikto pētījumu sponsoriem. Vērojot šī tēla darbošanos filmā, neizgaisa jautājums - kāpēc visus armijniekus visās filmās vienmēr attēlo kā trulas un normālu valodu nesaprotošas būtnes? Kāpēc tāds naids pret armijniekiem?

Pati neskatīšos filmu otro reizi un neiesaku jel kādam skatīt to kaut pirmo reizi.