Šis pavasaris un vēl šis tas

1. Kopš esmu praktiski beigusi lietot alkoholu, beidzot pa ilgiem gadiem sajūtu pavasari ar visu tā krāšņumu un pirmo lapu saigo plaukumu. Kā arī aprīļa krasās gaisa temperatūras maiņas. Tas fascinē un ir tāda sajūta, ka sāku dzīvot no jauna. Man patīk šis svaigais zaļums kokos un netveramā atdzimšanas gaisotne apkārtējā vidē.

2. Man patīk mans darbs (vismaz pagaidām vēl neesmu vīlusies). Šeit ja ir intervija, tad viņa ir, var aptaujāt vai mēģināt aptaujāt vairāk cilvēku, nekā skraidot pa mājām neziņā, vai tiksi kāpņutelpā vai nee un nav noteikts aptauju skaits dienā. Maksā par stundām un realizēta aptauja ir bonuss. Pa telefonu mēģinot aptaujāt var aptvert airāk kā 100 cilvēkus, un ja no tiem izdodas aptaujāt kādus 10, tad tas nav slikts rādītājs. Tiesa, viņiem ir sistēmā iestrādātas mēneša kvotas konkrētām vecuma grupām. Bet tas nekas, sarunu var pārnest uz nākošo mēnesi.

3. Esmu pateicīga tiem, kurus ieinteresē reklāmas manā blogā un viņi noklikšķina uz tām. dažas no tām tiešām ir interesanti izstrādātas un vizuāli pieilcīgas.

Darbs un pārējais

1. Ja piektdiena bija mana oficialā darba diena, tad vakardiena bija mana pilnā pirmā darba diena.piektdien es tur pavadīju tikai pāris stundas, vakar - septiņas. Šodien un visu pārējo nedēļu septiņu stundu darbs turpināsies. 

Pēc vakardienas jūtos kā izvārīta.Septiņas stundas runāšanas un interēšanas. Kad gāju prom, jutos kā izspiests citrons. Daži respondenti nokaitināja, viens pat nedaudz aizvainoja. Ja dažas dāmas brīnijās, no kurienes dabūts viņu telefons (uz ko sakarīgi atbildēt nebiju spējiga - tas ir iestrādāts kompjūtera sistēmā), tas viens tiešām aizainoja. Nebiju vēl līdz galam nolasījusi savu runājamo ieadtekstu, tas jau nobļāvās - esat dzērusi un tāpēc runāt netaisos. Bet - ja es būtu dzērusi, es nesēdētu pie datora un pat nemeģinātu kādu nointervēt. Dzeršana un interēšana nelīmējas kopā, jo alkohols traucē koncentreties darāmajam un tā iespaidā var sanākt dieva zīmes. Tas jau bija manāms šeit manos tekstos iepriekš.

2. Ir vērts iereģistrēties portālā Panel.lv. Šis saits ir tendēts uz aptaujām. Par katru aptauju ir kādi pluspunkti, kurus sakrājot noteiktā ciparā, var iegūt dāanu kartes - Rimi, Maxima, Drogas un Galaktico.  Šīs dāvanu kartes var ļoti noderēt situācijā, kad veikalā kaut ko vajag, bet ar naudu ir kā ir.

Vizīte pie ārsta

Šodien ar diezgan lielām bažām devos uz plānveida vizīti pie sava ārstējošā ārsta Veldres ielā. Viņš ir ne tikai mans ārsts, kuru regulāri apmeklēju, bet arī bija mans ārstējošais ārsts slimnīcā, kad mani pārkāpuma dēļ izrakstīja divas dienas ātrāk, nekā paredzēts. Par savu pārkāpumu jau rakstīju laiciņu atpakaļ vēl iepriekšējā mēnesī

Biju domājusi, ka ārsts joprojām jutīs nelielu aizvainojumu un nosodījumu, tomēr mana atvainošanas un pateicība par to, ka toreiz noreaģēja tik asi - iedarbojās un esmu praktiski pārgājusi uz bezalkoholiskajiem dzērieniem un no alus, pat vienas bundžas man paliek ne pārāk labi - iedarbojas, ārstam tas uzlaboja garastāvokli. Kā arī tas, ka esmu atradusi darbu un paspējusi pa šo laiku uz kādiem pasākumiem pat aiziet.

Tā īsti izjutu, ko nozīmē piedošana.

Spēju to novērtēt un ceru, ka vairs nekritīšu atpakaļ aliņos bezjēgā, jo ir ārsta uzticēšanās un darbs, kuru darot alkohols jebkurā formācijā ir izslēgts.

Esmu pateicīga ārstam par šo dienu. Pacēla pašapziņu un garastāvokli.

Rakstot šo postu, sapratu, ka kaut kas jādara ar manu datoru. Daži taustiņi ķeras un ir īpašīgi jāseko pareizrakstībai, jo ne vienmēr ar pirmo piegājienu izdodas nolikt pareizajās vietās. Nākas strikti sekot līdzi rakstītajam vārdam.

Tāpat esmu pateicīga tiem, kuri klikšķina uz reklāmām manā blogā. Tad jūtu, ka topu lasīta un pētīta un mani neapmeklē tikai un vienīgi boti.

Nīderlande ziedos

Pirma darba diena Norstat Latvija AS

Šodien devos uz apmaācībām Norstat Latvija AS. 

Izrādījās, tā bija arī mana pirmā darba diena tur. Jo uzreiz tika sarakstīts darba līgums ar noteiktu darba uzsākšanas datumu - šodienas datumu. 

Man tika parādīta aptaujas demo versija, tika ļauts pamēģināt to. Pēc tam kādu laiciņu intervēju jau parastā darba ritmā. Pati aptaujas uzbūve daudz neatšķiras no tām aptaujām, kuras veicu pērnvasar citas aptaujas firmās. Tomēr pluss ir - nav jaskraida pa mājam un dzīvokļiem, meklējot aptaujājamos. Sistēmā iestrādāta telefonu grāmata vai kaut kas tamlīdzīgs. Nospied tikai attiecīgo pogu un gaidi, kad savienos ar abonentu. Un tad intervija vai nu notiek vai nenotiek.

Katrā gadijumā man tur patika. Pat satiku pazīstamus cilvēkus - kaimiņu puisi no Raunas ielas dzivokļa.

Pagaidām nenoželoju, ka pieteicos tur darbā, redzēs, kā ies talāk.

Norstat Latvija AS

Šodien biju uz darba pārrunām Norstat Latvija AS Zemitānu ielā 2b. Ēkā, kas saucas Zemitānu biroji.

Šī iestāde nodarbojas ar telefonintervijām. Nav jāskraida pa dzīvokļiem un jācer, ka būs kāds, kas atsauksies un atbildēs uz jautājumiem.

Kad ierados pie dažiem datoriem jau sēdēja intervētāji un darbs noritēja pilnā sparā. Atbildīgā kundze bija ļoti laipna, mēs aprunāties aizgājām uz citu telpu, lai netraucētu tos, kas strādā.

No kundzes uzzināju, ka darbs būs pēcpusdienas maiņā, līdz deviņiem vakarā. Tiek slēgts kolektīvais līgums, kura ietvaros netiek apmaksātas slimības lapas un atvaļinājums, toties ir strikta stundu likme un elastīga bonusu sistēma, kas atkarīga no nointervēto cilvēku skaita un nostrādāto stunsu skaita.

Būs jāpiestrādā pie dikcijas, jo savas zobu problēmas dēļ man vienmēr jācenšas runāt artikulēti un izteikties skaidri, lai mani varētu saprast.

Katrā gadījumā man potenciālā darba vieta patika, piektdien dodos uz turienu uz apmāībām, pēc kurām iespējams noslēgšu līgumu.

Vēl viena lieta - katru trešdienu darbinieki iesniedz savu potenciālo darba grafiku nākamajai nedēļai. Tas laikam tādēļ, lai priekšniecībai vieglāk saplānot veicamo darbu apjomu un iespējamo rezultātu.

Cik sapratu, man kā otrās grupas invalīdei vēl pienāksies nodokļu atlaide. Nezinu, kā tas izskatīsies naudas iztiksmē.

Par darbu runājot

Pie dažiem maniem ierakstiem komentāros parādījās jautājums kāpēc meklēju gabaldarbus vai projektveida darbus kuros "atnācu, izdarīju, aizgāju". Mēģināšu plašāk izskaidrot kāpēc.

Esmu strādājusi darbu, kurā ir ko darīt labi ja dažus mēnešus gadā. Pārējā laikā - ir jābūt uz vietas bet ar ko aizpildīt astoņas darba stundas - domā pati, cita nav ko darīt. Vienkārša stundu atsēdēšana. Tiesa, par to maksā algu (kā jau valsts darbā), bet tas nemaina būtību. Atsēdēšanas un bezdarbības vietā es varētu būt kaut kur citur un darīt ko citu. It īpaši vasarā, kad saulīte tik silta un laiks tik jauks.... kaut vai uz jūrmalu aizkulties un nopeldēties.

Esmu strādājusi arī tādu darbu, kurā visas astoņas stundas paiet tādā noslodzē, ka maz neliekas un uz dienas beigām ir sajūta kā pēc gaļas mašīnas. Nākošā dienā lauž kaulus un nav nekas mīļāks par gultu, bet jāceļas un atkal jāiet uz gaļas mašīnu. Tad brīvdienas jebkurā gadalaikā pat nejūt, jo tiek pavadītas uz dīvāna un pat mājas solis liekas mazsvarīgs.

Lielveikalos 10 - 12 stundas sēdēt kasē un noņemties ar naudu un rindā esošajiem pircējiem vispār nav priekš manis. Kļūdu iespējamība darbdienas beigās ir pietiekami liela, lai es uz šādu darbu neparakstītos. Un pie viena ar šiem modīgajiem kases aparātiem apieties - esmu drusku par vecu laikam, lai to apgūtu.

Šie ir tikai daļa no iemesliem, kāpēc meklēju gabaldarbus un projektveida darbus. Vispār tādus darbiņus, kuros atnāc, izdari darāmo un miers. Līdz nākošajam darāmajam.