Mana dziesma vēl
nedziedāta –
Tā aizsākusies
tepat –
kur ozoli šalc,
kur
mana bērnība basām kājām
brien
pa nenopļautām pļavām,
pa
Rīgas putekļaino bruģi
pa
zilo sapņu ieleju ...
Mana dziesma vēl
neizdziedāta,
Tā vēl tik jauna
kā
zāles pirmais zaļums,
kā
mīlas pirmais skats,
kā
maza bērna pirmais šļupsts.
Mana dziesma vēl
neizdziedāta,
Tai vārdu vēl
trūkst.
Bet
iešu to meklēt tepat –
savas
pilsētas uguņos raugoties,
savu
sapņu ielejā maldoties,
savu
draugu sirdīs raugoties...
Manai dziesmai
būs sapņu ceļi,
Manai dziesmai
būs jaunības ilgas un nemiers,
Manai dziesmai
būs....
Mana dziesma
vēl neizdziedāta....
1983
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru